Skaidrojums par ES un “Mercosur” nolīgumiem
ES un “Mercosur” attiecības balstās uz diviem nolīgumiem modernizētā un visaptverošā partnerībā, kas aptver politisko dialogu un tirdzniecības sadarbību. ES ir arī ieviesusi konkrētus noteikumus, lai aizsargātu savu lauksaimniecības nozari.
Ilgstoša partnerība
ES un “Mercosur” – Dienvidamerikas tirdzniecības bloks, ko veido Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, – ir tuvi sabiedrotie un līdzīgi domājoši partneri ar kopīgu apņemšanos attiecībā uz multilaterālismu un noteikumos balstītu starptautisko tirdzniecību. Lai gan 2024. gada jūlijā par pilntiesīgu “Mercosur” dalībnieci kļuva Bolīvija, šī valsts nolīgumos nepiedalās, jo sarunas lielā mērā bija pabeigtas pirms tās pievienošanās.
ES un “Mercosur” attiecības aizsākās 1999. gadā, kad stājās spēkā starpreģionu sadarbības pamatnolīgums. Kopš tā laika sarunās starp ES un “Mercosur” par asociācijas nolīgumu ir bijuši dažādus posmi.
2024. gada 6. decembrī ES panāca politisku vienošanos ar “Mercosur” par visaptverošu partnerību", ko veido divi pīlāri: politiskā sadarbība un tirdzniecība un investīcijas.
Komisija 2025. gada 3. septembrī ierosināja Padomes lēmumus par to, lai parakstītu un noslēgtu divus paralēlus, bet juridiski nošķirtus instrumentus:
- ES un “Mercosur” partnerības nolīgums (EMPA), kurā apvienots politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība,
- pagaidu nolīgumu par tirdzniecību, kurš aptver tirdzniecības un investīciju saistības, kas piemērojamas pirms EMPA stāšanās spēkā.
Padome 2026. gada 9. janvārī deva zaļo gaismu abu nolīgumu parakstīšanai. Tam sekoja parakstīšanas ceremonija, kas notika 17. janvārī Paragvajā.
Tiklīdz nolīgumi būs stājušies spēkā, tie veidos attiecības modernizētā un visaptverošā partnerībā, veicinās stabilākus un paredzamākus tirdzniecības un ieguldījumu noteikumus un izveidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu, kas aptver tirgu ar vairāk nekā 700 miljoniem cilvēku.
Pēc tam Eiropas Parlamentu lūgs sniegt piekrišanu, lai Padome nolīgumus varētu noslēgt.
ES un “Mercosur” partnerības nolīgums
Partnerības nolīgums vienā satvarā apvieno politisko dialogu, sadarbību un visaptverošu nozaru iesaisti. Tas ietver arī noteikumus, kas attiecas uz tirdzniecību un investīcijām un kas kļūs pilnībā piemērojami, tiklīdz nolīgums būs noslēgts un stāsies spēkā.
Partnerības nolīgums palīdzēs stiprināt sadarbību tādās jomās kā
- ilgtspējīga attīstība,
- vide un klimatrīcība,
- digitālā pārveide,
- cilvēktiesības,
- mobilitāte,
- terorisma apkarošana,
- krīzes pārvaldība.
Tas arī palīdzēs veicināt ciešāku koordināciju daudzpusējos forumos un attiecībā uz globālām problēmām, tostarp klimata pārmaiņām, miera uzturēšanu un migrāciju, un atvieglos paraugprakses apmaiņu par dažādiem jautājumiem, sākot no pārvaldības līdz tehnoloģiju inovācijai.
Pagaidu nolīgums par tirdzniecību
Pagaidu nolīgums par tirdzniecību (PNT) aptver partnerattiecību nolīguma tirdzniecības un investīciju liberalizācijas pīlāru un darbosies kā atsevišķs nolīgums līdz brīdim, kad stāsies spēkā pilnais partnerattiecību nolīgums. Nolīguma mērķis ir pēc iespējas ātrāk nodrošināt ekonomiskos ieguvumus no tirdzniecības saistībām, par kurām panākta vienošanās.
PNT paver ceļu tarifu samazināšanai, paver piekļuvi jauniem tirgiem un nodrošina labākus tirdzniecības nosacījumus tādās svarīgās nozarēs kā lauksaimniecība, autobūve, farmācija un ķimikālijas.
Tajā ietverti arī noteikumi par
- investīciju veicināšanu,
- šķēršļu novēršanu pakalpojumu, jo īpaši digitālo un finanšu pakalpojumu, pārrobežu tirdzniecībai,
- publisko iepirkumu, kas ES uzņēmumiem ļaus piekļūt publiskā iepirkuma procedūrām “Mercosur” valstīs.
Tas ir jāratificē tikai Eiropas Savienībai, nevis atsevišķām dalībvalstīm. Tas zaudēs spēku, kad stāsies spēkā EMPA, kas ir jāratificē visām dalībvalstīm.
Eiropas Savienība 2026. gada 23. martā informēja “Mercosur” valstis par PNT provizorisku piemērošanu saskaņā ar lēmumu, ko Padome pieņēma 2026. gada 9. janvārī.
PNT tika provizoriski piemērots no 2026. gada 1. maija, un no pirmās dienas tika atcelti tarifi konkrētiem produktiem, radot paredzamus noteikumus tirdzniecībai un investīcijām.
ES un “Mercosur” tirdzniecība: fakti un skaitļi
Aizsardzības pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem
Lai aizsargātu ES lauksaimniecības nozari un dažus sensitīvus lauksaimniecības produktus, kas var būt pakļauti importa izraisītai konkurencei, ES ir ieviesusi īpašu “Mercosur” aizsardzības pasākumu regulu, ar kuru ES tiesību aktos transponē EMPA un pagaidu nolīgumā par tirdzniecību iekļautos aizsardzības noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.
Konkrēti, regulā ir noteikts, kā ES var pagaidu kārtā apturēt tarifa preferences lauksaimniecības produktu importam no “Mercosur”, ja šis imports kaitē ES ražotājiem. Tā balstās uz spēkā esošajiem ES aizsardzības pasākumu instrumentiem, bet ievieš ātrākas procedūras un nosaka vienkāršākus izraisītājfaktorus, lai sāktu izmeklēšanu nolūkā aizsargāt ES lauksaimniekus.
Kamēr nav pieņemts pastāvīgs tiesiskais regulējums, Komisija var piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus lauksaimniecības produktiem saskaņā ar pagaidu nolīgumu par tirdzniecību nolīgumu, tostarp noteikt tarifus, lai novērstu importa strauju palielinājumu un/vai cenu kritumu, kas rada traucējumus vietējos produktu tirgos. Turklāt pastiprinātas uzraudzības prasības tiks piemērotas produktiem, uz kuriem attiecas tarifa kvotas, piemēram, liellopu gaļai, mājputniem, cūkgaļai, cukuram, etanolam, rīsiem, medum, kukurūzai un cukurkukurūzai.
Dalībvalstis var arī pieprasīt Komisijai sākt aizsardzības izmeklēšanu. Ja Komisija to sāks, tai pilnībā un savlaicīgi jāinformē Padome par visām plānotajām darbībām.
2026. gada 5. martā Padome oficiāli pieņēma regulu, ar ko īsteno lauksaimniecības produktu divpusējās aizsardzības pasākumu klauzulas. Regulu pagaidu nolīgumam par tirdzniecību piemēros no tās spēkā stāšanās dienas, un to turpinās piemērot līdz brīdim, kad būs stājies stāsies spēkā ES un “Mercosur” Partnerības nolīgums.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 1. maijs