Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 22.10.2015., 2015. gada 22. oktobris

Galvenie rezultāti

Zivsaimniecība

Ministri panāca politisku vienošanos par zvejas iespējām Baltijas jūrā, ar kuru 2016. gadam noteica maksimālo zivju daudzumu, ko var nozvejot no komerciāli svarīgākajiem krājumiem Baltijas jūrā. Attiecībā uz zivju daudzumu, ko var nozvejot no konkrētiem krājumiem, ir ņemti vērā pieejamie zinātniskie ieteikumi un noteikumi, kas ieviesti ar nesen reformēto kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), piemēram, izkraušanas pienākums un maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms.

Padomei arī tika sniegta informācija par ES un Norvēģijas ikgadējām konsultācijām saistībā ar divpusējo zivsaimniecības nolīgumu. Galvenās bažas, ko pauda dalībvalstis, attiecās uz kopīgi pārvaldīto zivju krājumu pārvaldības mehānismiem un zvejas iespēju savstarpēju apmaiņu Eiropas Savienības un Norvēģijas ūdeņos.

• ES zivju krājumu pārvaldība

No mūsu šodienas debatēm izriet, ka ir vērts izpētīt, kā pastiprināt saikni starp zinātni un lauksaimniecības praksi, ietverot zināšanu nodošanu, lai novērstu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimnieku iesaistei klimata pārmaiņu mazināšanā ir būtiska nozīme. Fernands Etgens, Lauksaimniecības padomes priekšsēdētājs 

Lauksaimniecība

Ministri rīkoja viedokļu apmaiņu par lauksaimniecības ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Šīs debates tika rīkotas, ņemot vērā ES klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes laikposmam līdz 2030. gadam pieņemšanu, ar kuru ir noteikti būtiski samazinājumi attiecībā uz samazinājumiem, kas līdz 2030. gadam jāpanāk attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām (SEG). Tas arī notiek tieši pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences (COP 21), kas šāgada novembra sākumā notiks Parīzē.

Ministri bija vienisprātis, ka, lai gan lauksaimniecība ir viens no SEG avotiem, tā tieši vai netieši arī piedalās emisiju samazināšanā. Šajā sakarībā ir svarīgi ņemt vērā tādu instrumentu kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP), jo īpaši tiešo maksājumu "ekoloģizāciju".

• Presidency note 'Towards climate-smart agriculture'
• Cīņa ar klimata pārmaiņām ES

• Padomes sanāksmes rezultāti