Zivsaimniecība
Informācija par ES noteikumiem zivju krājumu ilgtspējīgai pārvaldībai un pārzvejas novēršanai.
Zivju resursi ir ierobežoti, un pārzveja var ietekmēt krājuma izdzīvošanu. ES ir izstrādājusi noteikumus, lai nodrošinātu gan okeānu, gan zvejniecības un akvakultūras nozares ilgtspēju.
ES kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt, lai zivis patērētājiem būtu pieejamas par samērīgām cenām, vienlaikus palīdzot zivsaimniecības nozarei nezaudēt dzīvotspēju.
ES zivsaimniecības politikas mērķi
Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ES reglamentē zvejas un akvakultūras darbības, nosaka zvejas kvotas un aizsargā zvejniecības un okeānus.
Saglabā zivju krājumus
Pārzvejas nepieļaušana un zivju krājumu reproduktīvās spējas nodrošināšana
Uztur nozares konkurētspēju
Apstākļu nodrošināšana rentablai zvejas un akvakultūras nozarei
Kopīgi Izmanto zvejas iespējas
Taisnīgu nozvejas kvotu noteikšana starp ES valstīm
Saglabā jūras ekosistēmu
Okeānu, sugu un to dzīvotņu saglabāšana
Kā zivju krājumi tiek pārvaldīti
Lai aizsargātu zvejas resursus, ES nosaka limitus tam, cik daudz zivju drīkst nozvejot. Tas dzīvotspējīgai ES zivsaimniecības nozarei ir izšķiroši svarīgi. Nozvejas limitus katru gadu nosaka vairāk nekā 200 komerciālām sugām atbilstoši neatkarīgiem zinātniskiem ieteikumiem.
Turklāt, lai nodrošinātu ilgtermiņa saglabāšanu, ES pieņem daudzgadu plānus konkrētām jūras teritorijām. Kaitējumu jūras ekosistēmām palīdz ierobežot arī nelegālas zvejas apkarošanas pasākumi.
Nozvejas kvotu noteikšana starp ES valstīm
Padomei ir svarīga loma, nosakot nozvejas limitus (“kopējo pieļaujamo nozveju” jeb “KPN”) un valstu kvotas ES zivju krājumiem, jo šī ir joma, kurā tā vienīgā ir atbildīga par tiesību aktu pieņemšanu.
- Apspriešanās un priekšlikums: Komisija, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, iesniedz priekšlikumu par nozvejas limitiem.
- Sarunas: ES valstu pārstāvji priekšlikumu analizē un apspriež Padomes Zivsaimniecības politikas jautājumu darba grupā.
- Vienošanās: ES valstu ministri par nozvejas limitiem un kvotām vienojas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē.
- Pieņemšana: Padome vienošanos oficiāli apstiprina, un tā kļūst par likumu.
Salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem pārzveja samazinās
Pateicoties zivsaimniecības politikai un tās pasākumiem, kuru mērķis ir padarīt zveju ilgtspējīgāku, zivju krājumi atjaunojas. Septiņi no katriem desmit krājumiem 2003. gadā tika pārzvejoti, savukārt 2022. gadā pārzveja skāra tikai trīs no desmit krājumiem. Tas ir pārzvejas apjoma samazinājums par 40 procentpunktiem aptuveni 20 gadu laikā.
Lai gan šie dati liecina par ES noteikumu pozitīvo ietekmi uz zivju krājumu veselību, pārzveja joprojām ir problēma. Zivju krājumu stāvoklis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Baltijas jūrā joprojām ir kritisks, un ir vajadzīga turpmāka rīcība.
Starptautiskie nolīgumi
ES ar partneriem visā pasaulē ir noslēgusi nolīgumus par zivju resursu pārvaldību un kopīgu izmantošanu. Pateicoties šiem nolīgumiem, ES kuģi var piekļūt partnervalstu ūdeņiem un zivju krājumiem.
Apvienotā Karaliste ir galvenā partnervalsts, jo ES un AK aptuveni 100 zivju krājumi ir kopīgi.
Jaunākie skaidrojumi
Bioloģiskā lauksaimniecība
Nolīgumi pēc “Brexit”
Kopējās lauksaimniecības politikas skaidrojums
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 15. aprīlis