Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2023. gada 20. novembris

Galvenie rezultāti

Lauksaimniecība

Secinājumi attiecībā uz ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem (LVTRA)

Padome šodien apstiprināja secinājumus attiecībā uz ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem.

Secinājumus ES lauksaimniecības ministri apstiprināja vienprātīgi. Tajos sniegtas politiskas norādes Komisijai un dalībvalstīm par to turpmākajām darbībām, lai atbalstītu šīs teritorijas, kas aptver vairāk nekā 80 % ES teritorijas.

Tekstā ir atzīts, ka lauku apvidi būtiski sekmē ES ekonomisko spēku, zaļo un digitālo pārkārtošanos, klimatrīcību un vietējo kopienu kultūras mantojuma saglabāšanā.

Secinājumos īpaša uzmanība pievērsta nepieciešamībai stiprināt lauku apvidu sociālo un ekonomisko struktūru, izmantojot attiecīgus instrumentus visās politikas jomās. Padome arī uzsvēra vairākus būtiskus jautājumus, piemēram, kā veicināt iedzīvotāju un attiecīgo vietējo dalībnieku līdzdalību, uzlabot savienojamību un attīstīt digitālās kompetences lauku apvidos, un atbalstīt investīcijas.

Šajā sakarā būtu jāiesaista visas attiecīgās ES politikas jomas un instrumenti un tiem būtu jāsniedz ieguldījums ar atbilstošiem resursiem, lai atbalstītu lauku apvidus. Lai to panāktu, būtu jāuzlabo politikas un instrumentu saskaņotība un sinerģija.

Tekstā ir uzsvērta arī jauniešu un sieviešu loma. Papildus tam ministri atzina, ka ir jāvienkāršo procedūras, lai pēc iespējas samazinātu administratīvās izmaksas, tādējādi mudinot lauku dalībniekus izstrādāt un īstenot jaunus projektus lauku apvidu attīstībai.

Secinājumos Padome mudina dalībvalstis pilnveidot stratēģijas lauku apvidu un kopienu labā.

Secinājumi balstīti uz Komisijas 2021. gada jūnijā publicēto paziņojumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem”, kurā definēts mērķis līdz 2040. gadam izveidot spēcīgākas, savienotas, izturētspējīgas un pārtikušas lauku kopienas. Paziņojumā ir izklāstītas problēmas, ar ko saskaras lauku apvidi, un uzsvērtas dažas no tiem pieejamajām iespējām.

ES lauksaimniecības ministri secinājumus apstiprināja pēc ilgas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, kuras laikā tām bija iespēja paust savas prioritātes un bažas par ES lauku apvidu turpmāko attīstību.

Minētais process sākās 2021. gadā ar pirmo politisko diskusiju par lauku redzējumu, ko rīkoja prezidentvalsts Slovēnija. Pēc tam prezidentvalsts Zviedrija 2023. gada aprīlī organizēja konferenci par Lauku paktu, un Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2023. gada septembra sanāksmē notika ministru diskusija. Visbeidzot, Spānijas prezidentūra tā paša mēneša beigās Siguensā (Sigüenza) rīkoja augsta līmeņa lauku politikas forumu par lauku apvidu nākotnes veidošanu.

• Padomes secinājumi attiecībā uz ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem (LTVRA)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Ilgtermiņa redzējums ES lauku apvidiem (Komisijas vietne)
• “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” (Komisijas paziņojums)

Zivsaimniecība

Zvejas iespējas Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā, kā arī Vidusjūrā un Melnajā jūrā

Zivsaimniecības ministru starpā notika pirmā viedokļu apmaiņa par diviem Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz zvejas iespējām, proti, priekšlikumu par zvejas iespējām Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā 2024. gadam (dažu krājumu gadījumā – arī 2025. un 2026. gadam) un priekšlikumu par zvejas iespējām Vidusjūrā un Melnajā jūrā 2024. gadam.

Krājumi, uz ko attiecas abi minētie priekšlikumi, ir tie, kurus ES pārvalda vai nu patstāvīgi, vai kopīgi ar kaimiņos esošajām trešām valstīm, vai saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) satvarā.

Ministru diskusija palīdzēja izveidot pamatu Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes decembra sanāksmei, kurā gaidāms, ka ministri par abiem priekšlikumiem panāks politisku vienošanos.

Decembra lēmuma mērķis ir noteikt nākamā gada nozvejas un zvejas piepūles limitus lielākajai daļai komerciālo zivju krājumu, kā arī valsts kvotas katrai sugai.

Pirmo reizi Komisija attiecībā uz deviņiem krājumiem ierosina noteikt nozvejas limitus uz 2–3 gadiem, proti, tā saukto “daudzgadu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN)”, nevis katru gadu tos atkārtoti izvērtēt. Tas balstās uz zinātnisko ieteikumu, kas saņemts no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES). Daudzgadu pieejas mērķis ir palīdzēt nodrošināt noteiktību un stabilitāti nozarei un uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti.

Šodienas sanāksmē ministri pauda gandarījumu par iespēju Padomes novembra sanāksmē sākt diskusijas par zvejas iespējām.

Apspriedes laikā ministri uzsvēra, ka ir jālīdzsvaro kopējās zivsaimniecības politikas trīs pīlāri, proti, zivsaimniecības nozares sociālā, ekonomiskā un vidiskā ilgtspēja.

Citi sanāksmē izvirzītie jautājumi bija nepieciešamība nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešo valstu zvejas flotēm un panākt pozitīvus un apmierinošus rezultātus ES apspriešanās procesā ar trešām valstīm, jo īpaši Apvienoto Karalisti un Norvēģiju.

• Zvejas iespējas Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā (Komisijas priekšlikums)
• Zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (Komisijas priekšlikums)
• ES zivju krājumu pārvaldība (vispārīga informācija)

Citi jautājumi

Dienas gaitā ministri saņēma informāciju par vairākiem dažādiem tematiem.

Prezidentvalsts informēja Padomi par pašreizējo stāvokli darbā ar jauno genomikas paņēmienu priekšlikumu. Konkrēti, ministriem tika sniegta jaunākā informācija par tehnisko darbu, ko līdz šim veikusi Ģenētisku lauksaimniecības resursu un lauksaimniecības inovācijas jautājumu darba grupa (inovācija lauksaimniecībā). Tika uzsvērts līdz šim gūtās labās sekmes priekšlikuma izskatīšanā tehniskā līmenī, un ministri tika informēti, ka darbs turpināsies, lai vienotos par Padomes nostāju. Par šo tematu informāciju Padomei sniedza arī Horvātijas delegācija.

Tāpat Komisija sniedza Padomei atjauninātu informāciju par ES Meža stratēģijas 2030. gadam īstenošanu.

Pēc tam Austrijas delegācija sniedza informāciju par grupu “Mežam”, savukārt Vācijas delegācija ministrus informēja par atbalsta pasākumiem partnervalstīm saistībā ar atmežošanu.

Visbeidzot, Itālijas delegācija sniedza Padomei informāciju par lauksaimnieku lomu lauku apvidu ilgtspējā, un Francijas delegācija informēja ministrus par laba lauksaimniecības un vidiskā stāvokļa (LLVS) 8. standarta daļēju piemērošanu 2024. gada kampaņai.

• Jauni genomikas paņēmieni (prezidentvalsts sniegta informācija par pašreizējo stāvokli)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Jauni genomikas paņēmieni (Horvātijas delegācijas sniegta informācija)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• ES Meža stratēģijas 2030. gadam īstenošana (Komisijas sniegta informācija)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• ES Meža stratēģija 2030. gadam (Komisijas paziņojums)
• Grupas “Mežam” (“For Forest Group”) meža ministru neformāla sanāksme (Austrijas delegācijas sniegta informācija)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Atmežošanas regulas īstenošana (Vācijas delegācijas sniegta informācija)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Jauna lauksaimnieku loma lauku apvidu dzīvīguma un ilgtspējas nodrošināšanā (Itālijas delegācijas sniegta informācija)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• LLVS 8. standarta daļēja piemērošana 2024. gadā (Francijas delegācijas sniegta informācija)

“A” punkti

Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstos iekļautos punktus.

Konkrēti, Padome pilnvaroja Komisiju Pasaules Klimatrīcības samitā COP28 ES vārdā parakstīt COP28 deklarāciju par ilgtspējīgu lauksaimniecību, noturīgām pārtikas sistēmām un klimatrīcību.

Deklarācijā valstu un valdību vadītāji tiek aicināti rīkoties vairākās jomās, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mitigāciju. Turklāt tajā atkārtoti apstiprināta apņemšanās attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu. Šajā politiskajā deklarācijā aicināts integrēt lauksaimniecību un pārtikas sistēmas mūsu klimatrīcībā un pārtikas nodrošinājuma garantēšanā.

Vēl Padome apstiprināja kopīgo dokumentu par ES 2024. gada vispārējo budžetu. 2024. gada budžetā ir paredzēti 40 517,3 miljoni EUR saistībās un 40 505,5 miljoni EUR maksājumos Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un 13 155,8 miljoni EUR saistībās un 11 991,9 miljoni EUR maksājumos Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA).

Padome arī oficiāli pieņēma regulu par 2024. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

• COP28 līderu deklarācija par ilgtspējīgu lauksaimniecību, noturīgām pārtikas sistēmām un klimatrīcību
• Padomes regula par zvejas iespējām 2024. gadam Baltijas jūrā