"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2023. gada 10. un 11. decembris
Galvenie rezultāti
Zivsaimniecība
Zvejas iespējas 2024. gadam
Zivsaimniecības ministri vienojās par zvejas iespējām Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā 2024. gadam.
Attiecībā uz astoņiem krājumiem Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā lēmums skar arī nozvejas limitus 2025. gadam un divos gadījumos – arī 2026. gadam. Šos nozvejas limitus sauc par “daudzgadu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN)”.
Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu ES un Apvienotā Karaliste rīko ikgadējas sarunas, lai vienotos par kopīgiem krājumiem. Tās tika sekmīgi pabeigtas pirms Padomes decembra sanāksmes, un vienošanās iznākumu pieņēma, izmantojot rakstisko procedūru.
Ar Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes laikā panākto politisko vienošanos Apvienotās Karalistes skaitļi tiek ietverti galvenajā lēmumā.
Pēc divu dienu un vienas garas nakts intensīvām sarunām mēs panācām politisku vienošanos, kas palīdzēs saglabāt zivju krājumus ilgtspējīgā līmenī, vienlaikus aizsargājot Eiropas zvejas flotu iztikas līdzekļus.
Luiss Planass Pučadess, Spānijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrs
Padome pieņēma zināšanai Spānijas prezidentūras laikā panākto labo progresu attiecībā uz ierosināto regulu par augiem, kas iegūti ar jauniem genomikas paņēmieniem, kā arī par pārtiku un barību, kas satur šādus augus, sastāv vai ir ražota no tiem.
Ierosinātās regulas mērķis ir dot ES lauksaimniecības pārtikas nozarei iespēju veicināt Eiropas zaļajā kursā un stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā noteikto inovācijas un ilgtspējas mērķu sasniegšanu, vienlaikus uzlabojot nozares konkurētspēju. Turklāt ierosinātie noteikumi nodrošina augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni.
Tā kā jaunās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanas pirmais gads tuvojas beigām, ministri izvērtēja KLP stratēģiskos plānus.
KLP stratēģiskie plāni ir galvenais instruments KLP mērķu sasniegšanai laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam. Tos izstrādāja dalībvalstis un apstiprināja Komisija.
Ar šiem plāniem lauksaimniecības un lauku apvidu atbalstam kopumā atvēl 307 miljardus EUR no publiskajiem izdevumiem, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (tostarp valsts līdzfinansējumu).
Turklāt stratēģiskie plāni palīdz izpildīt ES saistības vides un klimata jomā, un tiem ir svarīga nozīme stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā.
Ministri apmainījās viedokļiem par stratēģiskajiem plāniem un apsprieda problēmas saistībā ar to īstenošanu. Viņi jo īpaši uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir vajadzīga stabilitāte un paredzamība, uzsverot, cik svarīgi ir vienkāršot un atvieglot procesu, ar ko stratēģiskajos plānos tiek izdarīti grozījumi.
Pamatojoties uz Komisijas un dalībvalstu sniegto informāciju, Padome rīkoja politisku diskusiju par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ES lauksaimniecības rentabilitāti un Eiropas lauksaimnieku ienākumus.
Ministri rīkoja diskusijas, paturot prātā pašreizējās ģeopolitiskās norises, tostarp notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un situāciju Tuvajos Austrumos.
Rezultātā Padome sniedza politiskas norādes par to, kā ar KLP palīdzību savlaicīgi un efektīvi risināt problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ES lauksaimniecības nozare.
Prezidentvalsts iesniedza progresa ziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta darbam, kas Padomē veikts saistībā ar minēto priekšlikumu.
Komisijas 2022. gada 22. jūnijā pieņemtais priekšlikums ir daļa no pasākumu kopuma nolūkā samazināt ES pārtikas sistēmu vidisko pēdu.
Galvenie ierosinātie pasākumi ir šādi: juridiski saistoši ES līmeņa mērķi līdz 2023. gadam par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un risku, kā arī bīstamāku pesticīdu izmantošanu, videi draudzīgi kaitēkļu kontroles pasākumi un aizliegums lietot pesticīdus jutīgās zonās.
Spānijas prezidentūras laikā darba grupas līmenī notika tehniskais darbs pie priekšlikuma.
Prezidentvalsts sniedza Padomei pārskatu par šo darbu, galveno uzmanību pievēršot progresam, kas gūts vairākos aspektos, tostarp attiecībā uz “jutīgām zonām”, obligātajiem samazināšanas mērķiem ES līmenī un valstu pasākumiem, kā arī valstu rīcības plāniem.
Prezidentvalsts iesniedza Padomei progresa ziņojumus par paveikto darbu saistībā ar priekšlikumiem par augu un meža reproduktīvo materiālu, kurus Komisija iesniedza 2023. gada 5. jūlijā.
Daži no spēkā esošajiem tiesību aktiem augu reproduktīvā materiāla un meža reproduktīvā materiāla jomā ir pieņemti 20. gadsimta 60. gados. Komisijas priekšlikumu mērķis ir tos atjaunināt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem visā ES un atbalstītu inovāciju, tehnoloģiju attīstību un konkurētspēju, vienlaikus palīdzot risināt ilgtspējas, biodaudzveidības un ar klimatu saistītas problēmas. Abi priekšlikumi atbilst stratēģijai “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijai.
Padome atzinīgi vērtēja darbu, kas tehniskā līmenī paveikts Spānijas prezidentūras laikā.
Ministri atbalstīja mērķi nodrošināt Eiropas lauksaimniekiem daudzveidīgākas un stabilākas augu un meža sugas, kas ir noturīgas pret kaitēkļiem un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.
Turklāt Padome atzina, ka šie priekšlikumi var sniegt pozitīvu ieguldījumu pārejā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām un izturētspējīgāku mežu izveidē.
Ministri arī uzsvēra, ka ir jāizvairās no nepamatota administratīvā un finansiālā sloga radīšanas, un lūdza jaunajos noteikumos pienācīgi ņemt vērā valstu īpatnības.
Pēc divu dienu un vienas garas nakts intensīvām sarunām mēs panācām politisku vienošanos, kas palīdzēs saglabāt zivju krājumus ilgtspējīgā līmenī, vienlaikus aizsargājot Eiropas zvejas flotu iztikas līdzekļus.
