Ekonomikas un finanšu padome, 11.10.2016., 2016. gada 11. oktobris

Galvenie rezultāti

Klimata pārmaiņas – finansējuma aspekti

Gatavojoties ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 22. sesijai (COP22), kura noritēs no 2016. gada 7. līdz 18. novembrim Marrākešā, Padome pieņēma secinājumus par klimata pārmaiņām.

Minētie secinājumi veido ES pilnvarojumu Marrākešas konferencei, kurā tiks pārrunāta COP21 laikā Parīzē 2015. gada decembrī panāktā jaunā globālā nolīguma klimata jomā īstenošana.

Secinājumos galvenā uzmanība pievērsta finansējuma aspektiem klimata pārmaiņu jomā. 2016. gada 30. septembrī Vides padome arī pieņēma secinājumus, kuros runāts par vispārīgākiem aspektiem.

"Klimata pārmaiņas nešaubīgi ir ļoti nopietna globāla problēma, un ātra rīcība arvien vēl ir viena no galvenajām ES prioritātēm. Publiskam finansējumam klimata pārmaiņu jomā joprojām būs izšķiroša nozīme," izteicās Slovākijas finanšu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Peters Kažimīrs (Peter Kažimír) Viņš piebilda: "Mēs apstiprinājām, ka ES ir apņēmusies sniegt savu ieguldījumu attīstīto valstu mērķa sasniegšanā, proti, kopīgi līdz 2020. gadam un līdz pat 2025. gadam mobilizēt 100 miljardus dolāru gadā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem, izmantojot dažādus avotus, instrumentus un kanālus."

Nodokļu pārredzamība

Padome pieņēma secinājumus, reaģējot uz Komisijas paziņojumu par nodokļu pārredzamību, ņemot vērā 2016. gada aprīļa "Panamas dokumentu" atklāsmes.

Secinājumos ir uzsvērts, ka joprojām pastāv vajadzība novērst līdzekļu slēpšanu lielā apmērā, kas kavē centienus apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.

Komisija savā 2016. gada jūlija paziņojumā ieteica gan ES, gan starptautiskā līmenī īstenot koordinētu pieeju tam, lai nepieļautu nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. Kaut arī ES līmenī ir panākts progress, joprojām saglabājas nepilnības, un ir paredzēta turpmāka rīcība.

Padome arī apstiprināja nolīgumu nodokļu jomā ar Monako, saskaņā ar kuru nodokļu administrācijām tiek sniegta labāka pārrobežu piekļuve informācijai par katras puses rezidentu finanšu kontiem.