Ārlietu padome, 17.07.2017., 2017. gada 17. jūlijs

Galvenie rezultāti

Lībija

"Mēs apspriedām politisko situāciju Lībijā. Mums ANO paspārnē ir vajadzīgs vienots mērķis, lai mudinātu Lībijas iedzīvotājus apvienoties. Lībijas iedzīvotājiem ir pietiekami daudz resursu, lai izkļūtu no šīs krīzes. Mums viņiem ir jāpalīdz, apvienojot visus centienus atbalstīt jauno ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi, kurš tūlīt stāsies amatā."

Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Padome apsprieda Lībiju un pieņēma secinājumus. Tā arī pagarināja "EUBAM Libya" pilnvaras un ieviesa ierobežojumus attiecībā uz laivu un piekarināmo motoru eksportu uz Lībiju.

• Galvenie rezultāti, kas gūti ārlietu padomes sanāksmē par Lībiju

Migrācija

Ārlietu ministri kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos Filipo Grandi (Filippo Grandi) un Starptautiskās Migrācijas organizācijas ģenerāldirektoru Viljamu Leisiju Svingu (William Lacy Swing) apsprieda migrāciju, koncentrējoties uz situāciju Vidusjūras centrālās daļas maršrutā.

• Federikas Mogerīni, Filipo Grandi un Viljama Leisija Svinga kopīgi komentāri ierodoties

Ziemeļkoreja

"Korejas pussalā nav iespējams militārs risinājums – no kodolieročiem brīvas zonas izveide ir jāpanāk ar miermīlīgiem līdzekļiem. Mēs uzsvērām, ka Korejas Republikai šajā sakarā ir vadošā loma – pussalā esošā saspīlējuma risinājums ir jāmeklē pašā pussalā. ES ir gatava atbalstīt šos centienus visos iespējamos veidos. Mums ir jāatrod izeja no krīzes, kas apdraud ne tikai neizplatīšanas režīmu, bet arī drošību Āzijā un visā pasaulē."

Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Padome apsprieda Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un pieņēma secinājumus.

• Padomes secinājumi par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (paziņojums presei, 17.07.17.)

ES globālā stratēģija

Padomē notika diskusijas par ES globālās stratēģijas īstenošanu. Ārlietu ministri sniedza norādes par prioritātēm 2017.–2018. gadam, vienojoties, ka tajās būtu jāietilpst gan pēcpasākumiem saistībā ar pirmajā gadā paveikto, gan jaunām iniciatīvām.

Balstoties uz ievērojamo darbu, kas paveikts pirmajā gadā, ministri vienojās, ka ES būtu jāturpina stiprināt sadarbība drošības un aizsardzības jomā, tostarp izveidojot vērienīgu un iekļaujošu pastāvīgu strukturētu sadarbību (permanent structured cooperation – PESCO). Ministri arī atzīmēja, cik svarīgs ir darbs saistībā ar iekšējās un ārējās drošības saikni, migrāciju, terorisma apkarošanu, kā arī ar hibrīddraudu novēršanu. Tika izcelta arī ES gūtā virzība, atbalstot partnervalstu, jo īpaši kaimiņvalstu, izturētspēju, un tās integrētā pieeja, kā arī stratēģiskā komunikācija un publiskā diplomātija.

Ārlietu ministri vienojās arī par diviem papildu turpmākās darbības virzieniem 2017.–2018. gadam:

• atbalstīt pasaules mēroga pārvaldību, jo īpašo Apvienoto Nāciju Organizāciju, tostarp īstenojot Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī atjauninot globālos centienus kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā; un turpināt uzlabot kiberdrošību;
• atbalstīt reģionālās organizācijas un sadarbīgas attiecības starp reģioniem un ar ES, tostarp stiprinot ES politisko iesaisti Rietumbalkānos, ar Austrumu partnerības palīdzību padziļināt attiecības ar partneriem austrumos un pastiprināt partnerību ar Āfriku, jo īpaši ar integrēto pieeju Sāhelā un Āfrikas ragā.

• ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija (tīmekļa vietne)