Ārlietu padome, 11.11.2019., 2019. gada 11. novembris

Galvenie rezultāti

Aktuālie notikumi

Ārlietu padome apsprieda steidzami risināmos jautājumus starptautiskajā darba kārtībā. Augstā pārstāve un ārlietu ministri atgriezās pie diskusijas par Sīriju, kura notika pēdējā Ārlietu padomes sanāksmē oktobrī, un atkārtoti pauda apņemšanos apturēt ieroču eksportu uz Turciju. Viņi arī ņēma vērā, ka ir pieņemts sankciju režīms, reaģējot uz Turcijas nelikumīgajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā.

Ministri arī atsaucās uz situāciju Bolīvijā, aicinot visus rīkoties atbildīgi, lai panāktu ticamas vēlēšanas un izvairītos no jebkādas turpmākas vardarbības. Ministri arī īsumā pieskārās Venecuēlas jautājumam, ņemot vērā 28. un 29. oktobrī notikušo starptautisko solidaritātes konferenci par Venecuēlas bēgļu un migrantu krīzi. Padome arī uz gadu atjaunoja sankcijas pret Venecuēlu saistībā ar darbībām, ar ko nepārtraukti vājina demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu.

Augstā pārstāve un ārlietu ministri īsumā apsprieda situāciju Libānā, paužot cerības, ka ātri tiks izveidota jauna valdība, un paužot ES gatavību arī turpmāk atbalstīt šo valsti.

Viņi arī pievērsās situācijai Honkongā.

Reģionālā drošība Persijas līča reģionā un Irānā

Mēs joprojām piemērojam maksimāli diplomātisku pieeju ne tikai pret Irānu, bet gan pret visiem. Tā ir būtiska iezīme ES iesaistē ar pārējo pasauli.

Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Augstā pārstāve un ārlietu ministri apsprieda drošības situāciju Persijas līča reģionā. Viņi norādīja, ka, lai gan reģionā saglabājas spriedze, situācija nav saasinājusies. Viņi apsprieda to, kā ES varētu atbalstīt un veicināt turpmāku deeskalāciju, jo īpaši ar iniciatīvām, kas ļauj uzņemties atbildību pašā reģionā.

Padome arī apsprieda Irānu, ņemot vērā neseno Teherānas paziņojumu par Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (vienošanās par Irānas kodolprogrammu). Ārlietu ministri norādīja, ka plānu ir aizvien grūtāk saglabāt, bet atkārtoti pauda savu apņemšanos un aicinājumu Irānai atgriezties pie nolīguma pilnīgas ievērošanas, kas joprojām ir ārkārtīgi svarīgi gan Eiropas, gan reģionālajai drošībai.

Afganistāna

Padomē tika apspriesta Afganistāna. Augstā pārstāve un ārlietu ministri atgādināja, ka tiešas sarunas Afganistānas iekšienē ir vienīgais veids, kā panākt ilgtspējīgu risinājumu, savukārt ASV un "Taliban" sarunu atsākšana šajā sakarā varētu būt pirmais solis ceļā uz Afganistānas iekšējo sarunu atsākšanu. Padome arī uzsvēra nepieciešamību būtiski samazināt vardarbību un radīt vidi, kas valstī ļauj saglabāt tiesības un demokrātisko attīstību, tostarp attiecībā uz sieviešu, bērnu un minoritāšu tiesībām.

Augstā pārstāve un ārlietu ministri atkārtoti apliecināja ES gatavību atbalstīt iekļaujošu politisko procesu. Viņi atgādināja par ES ievērojamo iesaisti šajā valstī un apņemšanos nodrošināt stabilitāti un labklājību.

• ES attiecības ar Afganistānu (EĀDD)

Sudāna

ES ārlietu ministri apmainījās viedokļiem ar Sudānas premjerministru Abdallu Hamdoku (Abdalla Hamdok). Viņi atkārtoti apstiprināja ES stingro politisko apņemšanos atbalstīt civilas pārejas valdību, kā arī ES gatavību sniegt finansiālu atbalstu pārejai, tostarp ekonomikas reformas atbalstam. Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt, ka civilā pāreja joprojām ir iekļaujošs process, kurā pienācīga nozīme ir arī jauniešiem un sievietēm.

• ES delegācija Sudānā (EĀDD)