Ārlietu padomes ārkārtas sanāksme, 2022. gada 4. marts

Galvenie rezultāti

Ministri rīkoja Padomes ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu jaunākās norises saistībā ar situāciju Ukrainā.

Krievijai ir nekavējoties jāpārtrauc savas militārās darbības un bez nosacījumiem jāatkāpjas no visas Ukrainas teritorijas. Prezidenta Putina nodoms bija mūs sašķelt, bet viņš panāca tieši pretējo: mēs esam vienotāki un apņēmīgāki nekā jebkad agrāk, savukārt Krievija ir pilnībā izolēta.

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri aicināja izveidot humanitāro koridoru un uzsvēra vajadzību sniegt turpmāku atbalstu ES priekšposteņa dalībvalstīm, kuras uzņem lielāko daļu kara bēgļu. Viņi arī vienojās paātrināt darbu humānās palīdzības jomā.

Ministri vienojās vēl vairāk samazināt ES energoatkarību no Krievijas. Attiecībā uz nesen pieņemtajiem stingrajiem ierobežojošajiem pasākumiem patlaban galvenā uzmanība tiek veltīta to pilnīgas īstenošanas nodrošināšanai un jebkādu apiešanas iespēju novēršanai.

ES valstu ārlietu ministri rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu videokonferences formātā ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu (Dmytro Kuleba), kurš sniedza pārskatu par jaunākajām norisēm uz vietas, Ukrainas steidzamajām vajadzībām un Krievijas spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem.

Sanāksmei Briselē pievienojās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Anthony Blinken), NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Liza Trasa (Liz Truss) un Kanādas ārlietu ministre Melānija Džolija (Mélanie Joly).

• ES reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā (vispārīga informācija)