"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ministri apsprieda Krievijas militāro agresiju un pauda vienotu atbalstu Ukrainai.
Krievijas agresiju pret Ukrainu var raksturot ar diviem vārdiem. Pirmais ir neveiksme. Tā ir liela Krievijas armijas neveiksme. Otrais ir šausmas. Tas, ko Krievijas armija aiz sevis atstāja, ir nogalināti civiliedzīvotāji, iznīcinātas pilsētas, neselektīva bombardēšana. Gaidāmā Krievijas ofensīva austrumos liek mums vēl apņēmīgāk turpināt atbalstīt Ukrainu.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ministri uzsvēra, ka ir svarīgi saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par rupjajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. ES atbalstīs Starptautiskās Krimināltiesas prokuroru un Ukrainas prokuroru gan finansiāli, gan ar darbiniekiem uz vietas. Tiks izvietota ES padomdevēja misija, lai sadarbotos izmeklēšanā un pierādījumu vākšanā.
ES turpinās atbalstīt Ukrainu politiski un finansiāli, kā arī turpinās atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus. Šajā sakarā Padomē turpināsies darbs pie priekšlikuma par papildu 500 miljonu EUR mobilizēšanu Eiropas Miera mehānisma ietvaros.
Ministri arī izvērtēja sankciju īstenošanu un to, kā izvairīties no jebkādām nepilnībām. Notika vispārēja diskusija par to, ko vēl var darīt.
Padome arī apsprieda centienus stiprināt stratēģisko komunikāciju un cīnīties pret dezinformāciju, tostarp jautājumu par pieaugošo pārtikas trūkumu, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. Ministri apsprieda to, kā risināt šo problēmu, ko rada pieaugošais pārtikas trūkums citos pasaules reģionos, jo īpaši Āfrikā, Rietumbalkānos, Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā.
Pusdienu laikā ES ministri apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu ar Norvēģijas ārlietu ministri Annikeni Vitfeltu (Anniken Huitfeldt) un Islandes ārlietu ministri Tordīsu Kolbrūnu Reikfjerdu Gilfadotiru (Thórdís Kolbrún Reykfjörd Gylfadóttir).
Ministri arī apmainījās viedokļiem par "Global Gateway" un sniedza norādījumus, lai nodrošinātu, ka šī iniciatīva īsteno ģeopolitisku un globālu pieeju savienojamībai. Viņi atzīmēja, ka ir stratēģiski svarīgi iesaistīties globālajos savienojamības maršrutos, jo īpaši pašreizējā kontekstā.
Ministri pievērsās arī "Global Gateway" pārvaldībai un komunikācijai par to, kā arī tam, kā tas varētu atbalstīt un veicināt ES sadarbību ar līdzīgi domājošiem dalībniekiem.
Ministri apsprieda situāciju Mali, kuras dēļ ES uz laiku pārtrauc "EUTM Mali" un "EUCAP Mali" sniegtās apmācības bruņotajiem spēkiem un nacionālajai gvardei. Ņemot vērā progresa trūkumu pārejas procesā, kā arī ar Krieviju saistīto spēku klātbūtni valstī un arvien biežākus ziņojumus par Mali bruņoto spēku un ārvalstu kaujinieku izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un civiliedzīvotāju nogalināšanām, bija nepieciešams atkārtoti izvērtēt ES klātbūtni.
Ministri pievērsās Rietumbalkānu jautājumam saistībā ar attiecībām un sadarbību ar ES. Stratēģiskā iesaiste reģionā, kas papildina paplašināšanās procesu, ir vēl svarīgāka, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas attīstību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Padome tika informēta arī par institucionālo krīzi Lībijā. Pašreizējais politiskais strupceļš apdraud pagājušajā gadā panākto progresu un vēl vairāk mazina izredzes atjaunot Lībijas iestāžu leģitimitāti ar vēlēšanu palīdzību.
Zviedrijas ārlietu ministre informēja Padomi par savu neseno braucienu uz Jemenu, kur viņa nodeva ES vēstījumus, un par pašreizējiem miera centieniem. Augstais pārstāvis dalījās iespaidos par savu trešo braucienu uz Persijas līci.
Krievijas agresiju pret Ukrainu var raksturot ar diviem vārdiem. Pirmais ir neveiksme. Tā ir liela Krievijas armijas neveiksme. Otrais ir šausmas. Tas, ko Krievijas armija aiz sevis atstāja, ir nogalināti civiliedzīvotāji, iznīcinātas pilsētas, neselektīva bombardēšana. Gaidāmā Krievijas ofensīva austrumos liek mums vēl apņēmīgāk turpināt atbalstīt Ukrainu.