"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Padome pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas par jaunu partnerību ar Apvienoto Karalisti, un oficiāli iecēla Komisiju par ES sarunu vedēju. Padome arī pieņēma sarunu norādes, kuras ir Komisijas pilnvarojums sarunām.
Padome ir pieņēmusi skaidru un stingru pilnvarojumu mūsu sarunu vedējam Mišelam Barnjē (Michel Barnier). Tas apliecina mūsu gatavību Apvienotajai Karalistei piedāvāt vērienīgu, plašu un līdzsvarotu partnerību, kas nāktu par labu abām pusēm. ES ir gatava sākt sarunas.
Andreja Metelko-Zgombiča, Horvātijas Eiropas lietu ministrijas valsts sekretāre
Gaidāms, ka pirmā oficiālā tikšanās starp ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedējiem notiks marta sākumā. ES dalībvalstu ministri apsprieda arī turpmākos pasākumus ES un Apvienotās Karalistes attiecībās.
Ministri sāka gatavošanos Eiropadomes 27. un 28. marta sanāksmei, apspriežot darba kārtības projektu ar norādēm.
Marta sanāksmē ES vadītāji apspriedīs, kā stiprināt ES ekonomikas bāzi. Viņi arī apmainīsies viedokļiem par ES digitālo politiku.
Saskaņā ar 2019. gada oktobra secinājumiem Eiropadome atgriezīsies pie paplašināšanās jautājuma. Saistībā ar ārējām attiecībām tā rīkos viedokļu apmaiņu par gatavošanos Rietumbalkānu samitam, kas maijā paredzēts Zagrebā. Vadītāji arī rīkos stratēģisku diskusiju par ES un Ķīnas attiecībām.
ES vienojās par savām sarunu pilnvarām un ir gatava sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par vērienīgu partnerību.
Paplašināšanās
Komisija iepazīstināja ministrus ar saviem priekšlikumiem pārskatītai paplašināšanās metodoloģijai.
Priekšlikumi tika izklāstīti 2020. gada 5. februāra paziņojumā "Pievienošanās procesa uzlabošana – ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem". To vispārīgais mērķis ir uzlabot ticamību un savstarpēju uzticēšanos un panākt labākus praktiskus rezultātus.
Sagaidāms, ka tagad Komisija iesniegs atjauninātu informāciju par reformu procesu Albānijā un Ziemeļmaķedonijas Republikā. Prezidentvalsts nodoms ir, pamatojoties uz minētajiem atjauninājumiem un pārskatīto metodoloģiju, sagatavot uz informāciju balstītu vispusīgu diskusiju, lai panāktu pozitīvu lēmumu par abām minētajām valstīm.
Andreja Metelko-Zgombiča, Horvātijas Eiropas lietu ministrijas valsts sekretāre
Padome apsprieda likumdošanas darbu 2020. gadā un daudzgadu programmu izstrādi, kas ar jauno Komisiju (2019–2024) tiks veikta pirmo reizi.
Gan ikgadējā, gan daudzgadu plānošana ir paredzēta Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, par ko vienošanās tika panākta 2016. gadā. Mērķis ir uzlabot sadarbību starp Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ES politiskās darba kārtības izstrādāšanā un īstenošanā.
Ministri īsi izklāstīja savus viedokļus par jomām un likumdošanas priekšlikumiem, kas jāiekļauj kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2020. gadā. Viņi apsprieda arī, kurus svarīgākos politikas mērķus varētu iekļaut daudzgadu programmā un kā pārraudzīt trīs iestāžu sagatavoto kopīgo secinājumu īstenošanu.
Pamatojoties uz minētajām debatēm, starp iestādēm sāksies sarunas par kopīgu deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2020. gadā. Sagaidāms, ka Padome minēto deklarāciju apstiprinās 24. marta sanāksmē un pie daudzgadu programmas atgriezīsies maijā.
Sadaļā "Citi jautājumi" Komisija informēja ministrus par notiekošo gatavošanos ikgadējam tiesiskuma pārskata ciklam un par ziņojumu, kas iekļauts tās 2019. gada 17. jūlija paziņojumā.
Komisija galveno uzmanību pievērsa metodoloģijai, kuru tā gatavojas izmantot ziņojuma sagatavošanai, un informācijai, ko tā plāno vākt. Tā uzsvēra, ka šajā procesā gatavojas pēc iespējas ciešāk iesaistīt dalībvalstis.