"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ministri apmainījās viedokļiem attiecībā uz ierosināto konferenci par Eiropas nākotni, kura paredzēta laikā no 2020. gada līdz 2022. gadam.
Ideju par šādu konferenci Eiropadome apsvēra 2019. gada 12. decembra sanāksmē. Tā aicināja prezidentvalsti Horvātiju strādāt pie tā, lai formulētu Padomes nostāju par šīs konferences saturu, tvērumu, sastāvu un darbību, un, pamatojoties uz to, sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Komisiju.
Diskusijās ministri uzsvēra, ka ir svarīgi konferences uzmanības centrā izvirzīt iedzīvotājus un koncentrēties uz jautājumiem, kas viņiem ir patiesi svarīgi. Kā uzsvērts Eiropadomes decembra secinājumos, prioritāte būtu jāpiešķir stratēģiskās programmas 2019.–2024. gadam īstenošanai un konkrētu rezultātu panākšanai. Konferencei būtu jāsekmē ES politikas izstrāde vidējā termiņā un ilgtermiņā, lai labāk risinātu problēmas, ar kurām saskaras Eiropa. Balstoties uz sekmīgajiem pilsoņu dialogiem, kas notikuši pēdējos divos gados, procesā būtu jāiesaista plašs ieinteresēto personu un grupu loks, lai nodrošinātu, ka tiek pārstāvēti dažādi viedokļi un uzskati.
Iedzīvotājiem ir jābūt uzmanības centrā diskusijās par Eiropas nākotni – kā mēs varam risināt pašreizējās un turpmākās problēmas un kādu Eiropu mēs vēlamies. Konference par Eiropas nākotni dos vērtīgu iespēju apsvērt šos jautājumus. Ir svarīgi uzklausīt dažādus uzskatus un viedokļus tā, lai vairotu uzticēšanos un nodrošinātu, ka ES efektīvi apmierina iedzīvotāju ekspektācijas.
Andreja Metelko-Zgombiča, Horvātijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas valsts sekretāre
Ministri arī pauda viedokļus par konferences detalizētu organizēšanu. Daudzi runātāji uzsvēra, ka ir jānodrošina visu triju ES iestāžu līdzsvarota pārstāvība un pilnībā jāiesaista valstu parlamenti. Vairāki ministri arī izteicās, ka dod priekšroku elastīgai un vienkāršai konferences procesa pārvaldībai.
Prezidentvalsts noslēgumā minēja, ka diskusijas turpināsies pēc Padomes sanāksmes, lai formulētu Padomes nostāju attiecībā uz konferenci un sadarbotos ar pārējām ES iestādēm.
Prezidentvalsts Horvātija arī iepazīstināja ar savām prioritātēm un darba programmu nākamajiem sešiem mēnešiem.
Vispārējo lietu jomā prezidentvalsts galvenās prioritātes ir šādas:
turpināt darbu ar nozaru un horizontālajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu,
turpināt uzticamu un efektīvu paplašināšanās politiku attiecībā uz Rietumbalkāniem un 2020. gada maijā Zagrebā rīkot neformālu ES un Rietumbalkānu samitu,
sekmēt ekonomisko un sociālo kohēziju un turpināt sarunas par kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu saskaņā ar DFS,
nodrošināt Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no ES un sākt sarunas par turpmāko partnerību,
Iedzīvotājiem ir jābūt uzmanības centrā diskusijās par Eiropas nākotni – kā mēs varam risināt pašreizējās un turpmākās problēmas un kādu Eiropu mēs vēlamies. Konference par Eiropas nākotni dos vērtīgu iespēju apsvērt šos jautājumus. Ir svarīgi uzklausīt dažādus uzskatus un viedokļus tā, lai vairotu uzticēšanos un nodrošinātu, ka ES efektīvi apmierina iedzīvotāju ekspektācijas.
