"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (enerģētika), 2025. gada 15. decembris
Galvenie rezultāti
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
ES dalībvalstu enerģētikas ministri panāca vienošanos par daļēju pilnvarojumu attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam.
Regula ir daļa no plašākām sarunām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam pēc 2027. gada, un tajā būs paredzētas investīcijas Eiropas transporta infrastruktūras un energoinfrastruktūras tīklos, tostarp militārās mobilitātes un pārrobežu atjaunīgās enerģijas projektos.
Energoinfrastruktūra mūs vieno. Šodien panāktā vienošanās nodrošina satvaru jaunām investīcijām Eiropas energoinfrastruktūrā, stiprina atbalstu pārrobežu projektiem un nodrošina, ka neviena dalībvalsts netiek izolēta. Ciešāk savienota ES samazinās enerģijas cenas, stiprinās konkurētspēju un uzlabos enerģētisko drošību.
Larss Ogords, Dānijas klimata, enerģētikas un apgādes ministrs
Padome ir vēl vairāk nostiprinājusi EISI galvenos mērķus, lai iekļautu dekarbonizāciju, enerģētiskās izolētības izbeigšanu un iekšējā tirgus integrāciju. Dalībvalstīm ir arī piešķirta būtiska loma, lai īstenotu politiskās prioritātes EISI darba programmās.
Pilnvarojums ir “daļējs”, jo tajā nav iekļauti finansiāli un starpnozaru jautājumi. Tie pašlaik tiek apspriesti sarunās par nākamo DFS, arī laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Pilnvarojums būs Padomes sarunu nostāja sarunās ar Eiropas Parlamentu.
Ministri piedalījās politikas debatēs par Eiropas elektrotīklu paketi, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 10. decembrī. Šīs iniciatīvas galvenais mērķis būs veicināt Eiropas elektrotīklu modernizāciju un paplašināšanu, lai atbalstītu ātru elektrifikāciju un palīdzētu privātpersonām un uzņēmumiem piekļūt cenas ziņā pieejamai, drošai un tīrai enerģijai.
Debates sniedza ministriem iespēju diskutēt par minētās paketes galvenajām prioritātēm, prioritārajām jomām un stratēģiskajiem mērķiem. Viņi atzinīgi vērtēja paketi kā savlaicīgu un nepieciešamu soli ceļā uz to, lai stiprinātu enerģētikas savienību un nodrošinātu, ka Eiropas energoinfrastruktūra kļūtu noturīgāka, labāk savstarpēji savienota un piemērota energosistēmai, ko nepieciešams ātri elektrificēt un dekarbonizēt, ņemot vērā pastāvīgo ģeopolitisko nenoteiktību un pieaugošās investīciju vajadzības.
Ministri arī uzsvēra, cik svarīgi ir novērst problemātiskos posmus, kas palēnina elektrotīkla attīstību, jo īpaši sakarā ar ilgām atļauju piešķiršanas procedūrām, investīciju un finansēšanas problēmām un nepietiekamu koordināciju plānošanas procesos.
Ministri apmainījās viedokļiem ar NATO ģenerālsekretāra vietnieci Radmilu Šekerinsku (Radmila Šekerinska) par saikni starp enerģētiku un drošību.
Ministri uzsvēra pieaugošo nepieciešamību integrēt enerģētikas un drošības apsvērumus un izcēla steidzami novēršamos riskus kritiskajai energoinfrastruktūrai, jo īpaši ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi un notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot noturīgu un drošu energosistēmu, izcēla pārejas uz tīru enerģiju būtisko lomu un aicināja ES un NATO cieši un saskaņoti sadarboties, lai aizsargātu enerģētisko drošību.
Pusdienu laikā ministriem pievienojās Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Dr. Fātihs Birols (Fatih Birol), lai apspriestu Eiropas piegādes drošību un konkurētspēju mainīgā globālā enerģētikas vidē.
Polija, ko atbalstīja Igaunija un Lietuva, informēja ministrus par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) ietekmi uz tehnisku, nekomerciālu elektroenerģijas importu no Ukrainas uz ES dalībvalstīm.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Francija un Vācija izvirzīja jautājumu par projektu Komisijas lēmumam par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu jomā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Portugāle un Spānija informēja ministrus par nepieciešamību nodrošināt valstu enerģijas cenu atbalsta shēmu saskaņotību, lai aizsargātu iekšējo tirgu un atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
