Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Telekomunikācijas), 2025. gada 5. decembris

Galvenie rezultāti

Eiropas konkurētspēja digitālajā desmitgadē

Šodien Padomes sanāksmē mums bija atklāta viedokļu apmaiņa par kiberuzbrukumu iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi un par to, kā veidot noturību. Šāda veida apmaiņa ir būtiska mūsu kopīgajai noturībai, turpinot savstarpēji izmantot pieredzi šādu krīžu mazināšanā.

Torstens Šaks Pēdersens, Dānijas noturības un sagatavotības ministrs

Ministri pieņēma Padomes secinājumus par Eiropas konkurētspēju digitālajā desmitgadē. Secinājumi ir strukturēti ap pieciem galvenajiem vēstījumiem:

• Eiropas konkurētspējas stiprināšana ar digitālo desmitgadi kā stratēģisku kompasu suverēnai digitālajai pārveidei,
• digitalizācija, dati un mākslīgais intelekts kā galvenie konkurētspējas virzītājspēki,
• efektīvs, vienkāršots un koordinēts tiesiskais regulējums,
• inovāciju un digitālo tehnoloģiju ieviešanas veicināšana,
• digitālās suverenitātes stiprināšana atvērtā veidā.

Secinājumos ir atkārtoti apstiprināts, ka ES globālās konkurētspējas veicināšana, vienlaikus aizsargājot pamattiesības un ES vērtības, joprojām ir viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem. Tas veicinās inovāciju, produktivitāti, labklājību, ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomisko drošību. ES digitālās suverenitātes stiprināšanai vajadzētu būt saskaņotai, efektīvai un drosmīgai, un tomēr balstītai uz risku un atvērtai.

Secinājumos ir norādīts, ka pašreiz ES atpaliek no plānotā, lai pilnībā sasniegtu visus savus 2030. gada digitālās desmitgades mērķrādītājus, un tāpēc mudina paātrināt rīcību visos līmeņos. Ir būtiski izstrādāt un pieņemt digitālos rīkus, kā arī stiprināt digitālās prasmes un talantus. Secinājumos ir uzsvērts, ka ir jāveido spējas izstrādāt, pārvaldīt, aizsargāt un izprast jaunas tehnoloģijas.

Vienkāršs, skaidrs un paredzams tiesiskais regulējums ir būtisks, lai veicinātu inovāciju un konkurenci. Tekstā arī uzsvērta MVU un jaunuzņēmumu izšķirošā loma Eiropas digitālajā konkurētspējā un aicināts stiprināt digitālo rīku izstrādi, testēšanu, izvēršanu un ieviešanu visās nozarēs.

Secinājumos ir atzinīgi vērtēti gaidāmie Komisijas priekšlikumi, tostarp ES Mākoņdatošanas un attīstības akts, kas uzlabotu piekļuvi datu centriem un mākoņdatošanas jaudu. Visbeidzot, viņi lūdz Komisiju novērtēt, vai pašreizējie digitālās desmitgades mērķrādītāji joprojām atbilst paredzētajam mērķim, un vajadzības gadījumā ierosināt konkrētus, reālistiskus un uz lietotāju vērstus atjauninājumus, kuru pamatā ir tehnoloģiju neitralitāte.

• Secinājumi par Eiropas konkurētspēju digitālajā desmitgadē, 2025. gada 5. decembris

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Vienkāršošana un digitalizācija: sloga samazināšana uzņēmumiem digitālajā jomā

Ministri apmainījās viedokļiem par vienkāršošanas un digitalizācijas jautājumu. Šī diskusija notiek pēc virknes tādu digitālās jomas iniciatīvu, kas vērstas uz vienkāršošanu un digitālo rīku lietošanu administratīvā sloga samazināšanai, piemēram, nesen publicētā digitālā pakete, tostarp digitālā “Omnibus” pakete, priekšlikums par Eiropas uzņēmējdarbības maku vai Eiropas datu savienības stratēģija.

Ministri uzsvēra, ka vienkāršošanai digitālajā jomā būtu jākoncentrējas uz regulatīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem, MVU un publiskajām iestādēm. Dalībvalstis atzinīgi novērtēja priekšlikumu par digitālo “Omnibus”, uzskatot, ka ir svarīgi racionalizēt noteikumus, samazināt administratīvās izmaksas un saskaņot tiesisko regulējumu.

Padome norādīja, ka mērķim vajadzētu būt vienkāršot spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz jaunuzņēmumiem, kuriem var būt grūtības ar sarežģītiem noteikumiem, neatceļot būtisko aizsardzību, piemēram, attiecībā uz datu privātumu un pamattiesību ievērošanu.

Ministri arī norādīja, ka vienkāršošanai nevajadzētu novest pie regulējuma traucējumiem. Starp nosauktajiem tematiem bija juridiskās noteiktības nodrošināšana, izvairīšanās no regulējuma sadrumstalotības un ziņošanas nevajadzīgas dublēšanās novēršana. Padome uzsvēra, ka regulatīvajai videi ir jābūt paredzamākai un konsekventākai, ar nolūku nodrošināt konkurētspēju un veicināt inovāciju.

Digitālo pakalpojumu akta izpilde tiešsaistes platformās un e-komercijā

Ministri rīkoja diskusiju par Digitālo pakalpojumu akta izpildi tiešsaistes platformās un e-komercijā.

Pēdējos gados tiešsaistes platformu un pārrobežu e-komercijas straujā paplašināšanās ir būtiski mainījusi vienotā tirgus darbību. Tiešsaistes tirdzniecības vietas tagad ir svarīgs veids, kā iegādāties preces patērētājiem, tostarp nepilngadīgajiem, un arvien lielāku daļu šo preču piegādā pārdevēji ārpus ES.

Tiešsaistes tirdzniecības vietas rada ne tikai iespējas, bet arī izaicinājumus tiesiskajam regulējumam un tā izpildei. Nesen vairāku dalībvalstu iestādes atklāja, ka vairākās no šīm platformām ir pieejami materiāli, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, A kategorijas ieroči vai recepšu zāles.

Ņemot vērā e-komercijai piemītošo pārrobežu raksturu un nelikumīga satura un nedrošu ražojumu straujo izplatību visā ES, ir nepieciešama koordinēta ES reakcija.

Pašlaik DPA jau ir noteikti pienākumi šīm ļoti lielajām tiešsaistes platformām, kas ietver riska novērtējumus vai pārdevēju pārbaudi. Tomēr minētie nesenie piemēri liecina, ka Digitālo pakalpojumu aktā noteikto pienākumu izpilde joprojām nav pietiekami efektīva.

Ministri uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt, lai visas tiešsaistes tirdzniecības vietas ievērotu ES noteikumus, jo īpaši attiecībā uz produktu drošumu, patērētāju aizsardzību un nelikumīgu preču pārdošanu.

Padome arī uzsvēra – ir pilnībā jāīsteno spēkā esošie noteikumi, kur DPA ir stabils regulatīvais pamats. Par būtiskiem soļiem tiešsaistes tirdzniecības vietu radīto problēmu risināšanā tiek uzskatīta ciešāka koordinācija starp iestādēm un sadarbība starp dalībvalstīm.

Visbeidzot, attiecībā uz izpildi dalībvalstis norādīja, ka tai ir jābūt konsekventai, balstītai uz risku, lai aizsargātu patērētājus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Dalībvalstis arī aicināja ieviest stingrākus izpildes mehānismus ar lielāku koordināciju starp visām iesaistītajām ieinteresētajām personām.

Kiberuzbrukumi un to ietekme uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi

Pusdienu laikā ministri rīkoja diskusiju “Kad kiberjoma kļūst reāla: veidojot plašāku noturību pret kiberuzbrukumiem”, kuras laikā viņi apmainījās viedokļiem par to, kā kiberdrošību iestrādāt turpmākajā digitālajā pārveidē, atbalstot Savienības konkurētspēju, un kā izveidot plašāku noturību pret kiberuzbrukumiem un ietekme, kāda tiem būtu uz pilsoņu ikdienas dzīvi.

Citi jautājumi

Sadaļā “Citi jautājumi” ministri pievērsās šādiem tematiem:

• Prezidentvalsts sniegta informācija (viss izskatīts atklātā sēdē, izņemot jautājumu par kiberdrošības rezervi attiecībā uz Moldovu):
• Eiropas uzņēmējdarbības maks
• Lēmumi par Ukrainas un Moldovas pievienošanos viesabonēšanai kā mājās (RLAH) un pašreizējais stāvoklis saistībā ar Rietumbalkāniem
• Telekomunikāciju ministru neformālajā sanāksmē (atklāta sēde) notikušo diskusiju rezultāti
• Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko atļauj sniegt atbalstu Moldovai no ES kiberdrošības rezerves
• Pirmais kiberdrošības plāna vingrinājums
• Komisijas sniegta informācija par starptautiskām iniciatīvām digitālajā jomā (atklāta sēde)
• Lietuvas sniegta informācija par globālo satelītnavigācijas sistēmu (GNSS) traucēšanu un maldināšanu (atklāta sēde)
• Portugāles sniegta informācija par finansējumu vienotajam digitālajam regulatoram
• Austrijas sniegta informācija par Deklarāciju par Eiropas digitālo suverenitāti
• Vācijas un Francijas sniegta informācija par samitu par Eiropas digitālo suverenitāti
• Komisijas sniegta informācija par to, kā telesakaru tehnoloģijas un infrastruktūru varētu izmantot, lai uzlabotu dronu atklāšanas spēju (slēgta)
• Iepazīstināšana ar nākamās prezidentvalsts Kipras darba programmu (slēgta)

• Skatīties atklāto rīta sēdi
• Skatīties atklāto pēcpusdienas sēdi
• Skatīties preses konferenci