Vindzoras regulējuma skaidrojums

Īsumā

ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma ietvaros ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju tika ieviesti nosacījumi, lai izvairītos no stingras robežas Īrijas salā.

Pēc neparedzētām praktiskām problēmām, kas saistītas ar protokola īstenošanu, ES un Apvienotā Karaliste ir vienojušās par Vindzoras regulējuma risinājumu kopumu, kas reaģē uz grūtībām, ar kurām Ziemeļīrijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir saskārušies “Brexit” dēļ.

Risinājumi, kas ietilpst Vindzoras regulējumā, tiek īstenoti izstāšanās līguma ietvaros. ES un Apvienotā Karaliste ir vienojušās un ratificējušas gan Vindzoras regulējumu, gan protokolu.

Vindzoras regulējums

Kāpēc tika ieviests Vindzoras regulējums?

Jau no paša sākuma ES ir parādījusi patiesu izpratni par neparedzētām praktiskām problēmām, kas saistītas ar protokola īstenošanu, tostarp ierosinot īpaši pielāgotu pasākumu kopumu, lai palielinātu tā elastību. Šie īpašie pasākumi ir atbilde uz sarežģījumiem, ar kuriem iedzīvotāji un uzņēmumi Ziemeļīrijā ir saskārušies uz vietas “Brexit” dēļ.

Pēc plašām diskusijām un ieinteresēto personu uzklausīšanas ES un Apvienotā Karaliste sadarbojās, lai rastu visaptverošu, transversālu un galīgu risinājumu šīm praktiskajām grūtībām. Šo centienu kulminācija bija 2023. gada februārī, kad Eiropas Komisija un Apvienotās Karalistes valdība panāca principiālu politisku vienošanos par tā dēvēto Vindzoras regulējumu.

Risinājumi, kas nodrošinās ilgstošu noteiktību un paredzamību visām Ziemeļīrijas kopienām, ir rasti izstāšanās līguma satvarā, un šā līguma neatņemama sastāvdaļa ir protokols.

• Izrāviens saistībā ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju: principiāla politiska vienošanās par Vindzoras sistēmu (Eiropas Komisija, paziņojums presei, 2023. gada 27. februāris)
• Jautājumi un atbildes: principāla politiska vienošanās par Vindzoras sistēmu, izrāviens saistībā ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju (Eiropas Komisija, 2023. gada 27. februāris)

Uz ko attiecas Vindzoras regulējums?

Kopīgie risinājumi saskaņā ar Vindzoras regulējumu ietver pasākumus, kas respektē gan Apvienotās Karalistes, gan ES vienotā tirgus integritāti un aizsargā Lielās piektdienas vienošanos (Belfāstas nolīgumu) visās tā dimensijās. Starp šiem pasākumiem ir ietverti:

• muita – procedūru atvieglošana uzticamiem tirgotājiem;
• PVN un akcīzes nodoklis – izvairīšanās no neparedzētām sekām, ko rada Ziemeļīrijā piemērojamie ES PVN un akcīzes noteikumi;
• lauksaimniecības pārtikas nozare (sanitārie un fitosanitārie noteikumi) – atvieglot mazumtirdzniecības preču ievešanu Ziemeļīrijā;
• zāles – jaunu zāļu piegādes nodrošināšana Ziemeļīrijai;
• valsts atbalsts – precizēt, kad valsts atbalsts ir piemērojams subsīdijām, kurām ir patiesa un tieša saikne ar Ziemeļīriju;
• lolojumdzīvnieku ceļošana – atvieglot lolojumdzīvnieku ceļošanu starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju.

Šie noteikumi atvieglos vairāku preču pārvietošanu no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju. Vienlaikus tika ieviesti aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu ES vienoto tirgu.

Padomes loma

No savas puses Padome 2023. gada martā pieņēma divus lēmumus, kas saistīti ar Vindzoras regulējumu. Abi lēmumi kopā ļāva ES vienoties par galvenajiem grozījumiem saistībā ar protokolu un vieglāk sadarboties ar Apvienoto Karalisti specializētās darba grupās.

2023. gada maijā Padome pieņēma trīs regulas, kuru mērķis ir īstenot kopīgos risinājumus, par kuriem panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

• Jauna virzība saistībā ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju: Padome dod zaļo gaismu Vindzoras regulējuma galvenajiem elementiem (paziņojums presei, 2023. gada 21. marts)
• ES un Apvienotās Karalistes attiecības: ES veic turpmākus pasākumus, lai īstenotu Vindzoras regulējumu (paziņojums presei, 2023. gada 30. maijs)

Protokols par Īriju/Ziemeļīriju

Kas ir Ziemeļīrijas protokols?

Protokols par Īriju/Ziemeļīriju, ko parasti dēvē par Ziemeļīrijas protokolu, ir daļa no ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma, kas nodrošina, ka Īrijas salā pēc Apvienotās Karalistes oficiālās izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī netiek izveidota stingra robeža.

Protokolā ir ņemti vērā Īrijas salas unikālie apstākļi. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (Apvienotā Karaliste) un Eiropas Savienība (ES) vienojās par protokolu kā stabilu un ilgstošu risinājumu, kura mērķis ir aizsargāt visas salas ekonomiku un Lielās piektdienas vienošanos (Belfāstas nolīgumu) visos tā aspektos un aizsargāt ES vienotā tirgus integritāti.

Kas parakstīja Ziemeļīrijas protokolu?

Eiropas Savienības vārdā – toreizējais Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).

Apvienotās Karalistes vārdā – tā laika premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson). ES un Apvienotā Karaliste protokolu ratificēja kā daļu no plašāka izstāšanās līguma (sauc arī par “Brexit” vienošanos), un tas saņēma Eiropas Parlamenta piekrišanu.

Kad tika parakstīts Ziemeļīrijas protokols?

Izstāšanās līgums un tam pievienotais Protokols par Īriju/Ziemeļīriju tika parakstīti 2020. gada 24. janvārī.

Protokols tiek piemērots no 2021. gada 1. janvāra.