Mutiskās vēstures liecības
Intervijās galvenā uzmanība tiek pievērsta spilgtākajiem mirkļiem viņu profesionālajā pieredzē un Padomes un Padomes Sekretariāta darbībai un praksei. Ar šo projektu Padomes arhīva dienests, veidojot mutiskās vēstures liecību programmas, rīkojas līdzīgi citu ES iestāžu arhīvu dienestiem.
Annalisa Džanella
Annalisa Džanella (Annalisa Giannella) pievienojās Padomei 1972. gadā un visu savu darba dzīvi veltīja ES iestādēm. Viņa bija viena no pirmajām amatpersonām, kura sāka darbu kopējās ārpolitikas un drošības politikas dienestā tā izveidošanas brīdī 1994. gadā. 1999. gadā A. Džanella kļuva par Drošības un aizsardzības politikas direktori. 2003. gadā viņa tika iecelta par Augstā pārstāvja Havjera Solanas (Javier Solana) personīgo pārstāvi ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos. Viņa bija Eiropas Konventa ģenerālsekretāra vietniece.
Intervijā Annalisa Džanella palīdz mums sekot līdzi ES Padomes un tās Ģenerālsekretariāta attīstības posmiem. Pateicoties savai pieredzei saistībā ar ES pirmo paplašināšanos, Māstrihtas līgumu, kopējās ārpolitikas un drošības politikas attīstību un Eiropas Konventu, viņa ļauj ieskatīties dažos Padomes iekšējos procesos un atklāj galvenos tās veidošanā iesaistītos cilvēkus.
Pjērs de Buasjē
Francijas un Eiropas diplomātijas ievērojamais pārstāvis Pjērs de Buasjē (Pierre de Boissieu) savu profesionālo darbību veltīja būtisku pienākumu pildīšanai Eiropas Savienībā.
Šī intervija sniedz unikālu ieskatu viņa civildienesta gados Padomes ģenerālsekretāra amatā, kur viņš pārraudzīja svarīgus dosjē, kā arī pieredzē, ko viņš guvis kā Pastāvīgo pārstāvju komitejas loceklis. Ar savu stāstu Pjērs de Buasjē mūs ieved sava amata – augsta līmeņa sanāksmju, sarunu un diplomātijas – aizkulisēs. Viņš arī dalās ar savu personīgo redzējumu par Eiropas Savienību un pārdomās par tās pagātni un turpmāko attīstību.
Pjērs de Buasjē stāsta ne tikai par saviem darba gadiem Padomē, bet arī piemin savu izšķirošo iesaistīšanos sarunās par Māstrihtas līgumu. Šajā Eiropas Savienībai vēsturiskajā brīdī viņš spēlēja vadošu lomu pīlāru struktūras izstrādē, tādējādi veidojot Eiropas Savienības institucionālo organizāciju.
Šī saruna mums sniedz labāku izpratni par problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem viņam nācās saskarties, un viņa diskrēto, bet izšķirošo ietekmi uz Eiropas integrāciju.
Liljane Simone
Liljanes Simones (Liliane Simon) karjera atspoguļo Eiropas integrācijas veidošanās desmitgades. Kopš darba EOTK un Euratom līdz pat ilgajai karjerai Padomē, viņa vienmēr ir atradusies institucionālo pārmaiņu krustcelēs.
Kā sekretāre trim ģenerālsekretāriem un vēlāk kā preses sekretāre viņa bija lieciniece krīzēm, paplašināšanās procesiem un sarunām, kas veidoja Eiropu.
Viņas pieredze sniedz retu ieskatu Eiropas lēmumu pieņemšanas ikdienas darbā un cilvēciskajos aspektos.
Džims Kloss
Džims Kloss (Jim Cloos) ES Padomes Ģenerālsekretariātā sāka strādāt 2001. gadā kā direktors transatlantisko attiecību jautājumos. 2006. gadā viņš kļuva par ģenerāldirektoru vispārējās politikas jautājumos un 2010. gadā stājās vispārējās un iestāžu politikas ģenerāldirektora amatā.
Būdams svarīgs “aizkulišu spēlētājs”, Džims Kloss 15 gadus ir koordinējis un atbalstījis Eiropadomes sanāksmes, un viņš ir viens no nedaudzajiem ierēdņiem, kas sēžu laikā varējis atrasties telpā.
Šarls Elsēns
Šarls Elsēns (Charles Elsen) 1994. gada 7. februārī kļuva par pirmo Eiropas Savienības Padomes Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru.
Viņš šo amatu ieņēma līdz 2004. gadam un dažus no pienākumiem turpināja pildīt 2005. gada pirmajā pusgadā, kad ES prezidentvalsts bija Luksemburga.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 28. maijs