Kā ES valstis risina globālo pārtikas krīzi
Krievijas militārās operācijas, Melnās jūras ostu blokāde un uzbrukumi transporta infrastruktūrai un augkopībai Ukrainā ir kavējuši Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu un izraisījuši rekordaugstu cenu kāpumu, apdraudot pārtikas piegādi miljoniem cilvēku.
Daudzas valstis, jo īpaši Āfrikā un Tuvajos Austrumos, ir atkarīgas no Ukrainas eksporta (Ukraina ir piektā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē).
ES valstis koordinē darbības, kuru mērķis ir palīdzēt nodrošināt, lai Eiropas un pasaules iedzīvotājiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem, būtu pieejama uzturvielām bagāta pārtika pietiekama daudzumā un par pieņemamām cenām.
Infografika – ES reakcija uz globālo pārtikas krīzi
Savā nepamatotajā karā pret Ukrainu Krievija pārtiku izmanto kā kara ieroci.
Augstu pārtikas cenu un piegāžu nepietiekamības dēļ miljoniem cilvēku visā pasaulē ir grūtības sagādāt pārtiku.
1. Atbalsts Ukrainas eksportam
ES valstis palīdz Ukrainai eksportēt tās lauksaimniecības produktus pēc mēnešiem ilgas Krievijas veiktas Ukrainas Melnās jūras ostu blokādes.
Solidaritātes joslas
ES ir nodrošinājusi infrastruktūru un līdzekļus nolūkā transportēt Ukrainas pārtiku galvenokārt pa sauszemi.
- nodrošināti vilcieni, kuģi un kravas automašīnas
- labāki transporta savienojumi
- ātrākas muitas operācijas
- uzglabāšana ES teritorijā
Kopš 2022. gada maija gandrīz 48 miljoni tonnu graudu, eļļas augu un citu produktu tika eksportēti, izmantojot šīs ES un Ukrainassolidaritātes joslas.
Arī Melnās jūras graudu iniciatīva, kuru koordinē Apvienoto Nāciju Organizācija, ir palīdzējusi nosūtīt Ukrainas pārtiku uz visneaizsargātākajām valstīm visā pasaulē. Tomēr 2023. gada jūlijā Krievija vienpusēji nolēma šo iniciatīvu izbeigt.
No 2023. gada augusta aptuveni 80 miljoni tonnu lauksaimniecības produktu tika nosūtīti no Ukrainas, izmantojot gan solidaritātes joslas, gan iniciatīvu, lai mazinātu globālo pārtikas nodrošinājuma krīzi.
No 2022. gada marta līdz 2023. gada jūnijam Ukrainas galvenais eksportējamais lauksaimniecības produkts bija kukurūza (32 miljoni tonnu), otrais produkts bija kvieši (17 miljoni tonnu) un trešais – saulespuķu eļļa (6 miljoni tonnu). Dati iegūti no Ukrainas Lauksaimniecības politikas un pārtikas ministrijas.
2. Vienota pieeja krīzei
27 ES valstis ir vienojušās par koordinētu pieeju, lai reaģētu uz globālo pārtikas krīzi, un ir noteikušas četras prioritātes:
Solidaritāte
– ārkārtas un humānā palīdzība tiem, kam tā ir visvairāk vajadzīga
8 miljardu EUR vērtas saistības pārtikas nodrošinājumam laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam
Ilgtspējīga ražošana
– atbalsts attīstības valstīm, lai tās varētu padarīt savu pārtikas ražošanu ilgtspējīgāku un noturīgāku pret krīzēm
Atvērta tirdzniecība
– sadarbība ar globāliem partneriem nolūkā nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības pārtikas produktiem bezšķēršļu tirdzniecību
Globāla sadarbība
– reakcijas koordinēšana, atbalsot tādas starptautiskas iniciatīvas kā starptautiskā Pārtikas un lauksaimniecības noturības misija (FARM).
3. Eiropas Savienībā
Eiropas Savienībā pārtikas trūkums nedraud. Tie ir labi iedibinātas ES lauksaimniecības nozares nopelni, kuru atbalsta ES kopējā lauksaimniecības politika.
ES-27 pašpietiekamības rādītājs atsevišķiem lauksaimniecības produktiem 2022. gadā ir šāds:
- olīveļļa: 142 %,
- sausais vājpiens: 216 %,
- labība: 116 %.
ES lauksaimnieki saņem papildu atbalstu no ES, kura mērķis ir nodrošināt lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību un palīdzēt segt pieaugušās izmaksas:
- 500 miljoni EUR visvairāk skartajiem lauksaimniekiem,
- avansa maksājumi,
- iespēja izmantot atmatā atstāto zemi lauksaimniecībai.
Valstu līmenī, lai palīdzētu iedzīvotājiem saistībā ar aizvien augstākām pārtikas cenām, ES valstis var:
- pazemināt PVN likmes,
- mudināt mazumtirgotājus saglabāt zemas cenas,
- izmantot īpašus ES fondus, lai palīdzētu vistrūcīgākajiem.