Pārtikas nodrošinājums un pieejamība cenas ziņā
Krievijas nepamatotais iebrukums Ukrainā ir saasinājis globālo pārtikas krīzi. ES valstis koordinē darbības, kuru mērķis ir garantēt pārtikas nodrošinājumu pasaulē un sniegt atbalstu pasaules nabadzīgākajiem.
Ko ES dara, lai risinātu pārtikas krīzi?
ES un tās dalībvalstis ir vienotas pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā un ir stingri apņēmušās risināt globālo pārtikas krīzi.
Solidaritātes joslas un Melnās jūras vienošanās par graudiem
Viena no ES valstu galvenajām prioritātēm pieaugošā pārtikas trūkuma novēršanā ir palīdzēt Ukrainai īstenot lauksaimniecības pārtikas produktu eksportu, kas līdz ar Krievijas iebrukumu ir nopietni traucēts.
Ukraina ir viens no galvenajiem ražotājiem un eksportētājiem attiecībā uz tādiem pārtikas pamatproduktiem kā kvieši un kukurūza. Laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam aptuveni 90 % kviešu tika eksportēti uz Āfriku un Āziju, atbalstot pārtikas nodrošinājumu dažos no visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem pasaules reģioniem.
Tā kā Krievija kopš kara sākuma bloķēja Ukrainas ostas, graudu glabātuvēs Melnās jūras krastos bija iestrēguši aptuveni 20 miljoni tonnu graudu.
Eiropas Komisija 2022. gada maijā nāca klajā ar rīcības plānu ES un Ukrainas solidaritātes joslu izveidei. Mērķis bija izstrādāt alternatīvus sauszemes maršrutus, lai palīdzētu Ukrainai eksportēt savus lauksaimniecības produktus:
- nodrošinot preču vilcienus, transportkuģus un kravas automobiļus,
- efektīvāk izmantojot esošo transporta tīklu un pārkraušanas termināļu caurlaidību,
- vienkāršojot un paātrinot muitas operācijas un citas pārbaudes,
- nodrošinot preču glabāšanu ES teritorijā.
Solidaritātes joslas sāka darboties 2022. gada maijā, un kopš tā laika pa tām ir eksportēti vairāk nekā 48 miljoni tonnu lauksaimniecības produktu, tostarp graudi un eļļas augu sēklas.
2022. gada jūlijā Krievija pēc tam, kad ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un Turcijas starpniecību tika panākta vienošanās ar Ukrainu, piekrita apturēt Ukrainas Melnās jūras ostu blokādi. Tajā brīdī radās Melnās jūras graudu iniciatīva ar mērķi atvieglot Ukrainas graudu un citu pārtikas produktu eksportu pa jūras ceļiem.
Līdz 2023. gada jūlijam, pateicoties Melnās jūras graudu iniciatīvai, no Ukrainas ir nosūtīti gandrīz 33 miljoni tonnu lauksaimniecības preču. 65 % kviešu, kas tika transportēti, izmantojot iniciatīvu, sasniedza jaunattīstības valstis, tostarp ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Pārtikas programmas (WFP) humānās palīdzības operāciju palīdzību. Ukraina 2022. gadā bija lielākais WFP kviešu piegādātājs, piegādājot vairāk nekā pusi no programmas globālā kviešu graudu iepirkuma.
Ukrainas graudu eksports – skaidrojums (Infografika)
Pirms kara 90 % Ukrainas graudu tika eksportēti pa Melno jūru. Kopš Krievijas iebrukuma tikai puse graudu tiek transportēti pa jūru, savukārt 55 % tiek eksportēti pa solidaritātes joslām.
Grafikā attēlots, ka 55 % Ukrainas pārtikas ir eksportēti, izmantojot solidaritātes joslas, un 45 % – izmantojot Melnās jūras graudu iniciatīvu.
2022. gada novembra beigās Ukraina sāka iniciatīvu “Graudi no Ukrainas”, kas arī veicina globālo nodrošinātību ar pārtiku. Iniciatīva ļauj projektā iesaistītajām struktūrām iegādāties lauksaimniecības produktus no Ukrainas ražotājiem un nodot tos valstīm, kurās iedzīvotāji ir uz bada robežas.
Krievija 2023. gada jūlijā nolēma izbeigt Melnās jūras graudu iniciatīvu. ES nepārprotami nosodīja šo Krievijas lēmumu.
Krievija turpina pārtiku izmantot kā ieroci. Pārtraucot vienošanās, Krievija ir vienīgā atbildīgā par graudu piegādes traucējumiem visā pasaulē un pārtikas cenu inflāciju globālā mērogā. Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Pārtika pasaulei
Ukrainā notiekošā traģēdija ietekmē visu pasauli, jo Krievijas neprovocētais un nepamatotais iebrukums pastiprina globālo pārtikas krīzi.
ES valstis darbojas kopīgi nolūkā palīdzēt cilvēkiem pārvarēt pārtikas cenu paaugstināšanās radītās grūtības un sniegt atbalstu pasaules nabadzīgākajiem.
Koordinēta reakcija uz pārtikas krīzi
ES valstu koordinētais darbs, kā mērķis ir risināt globālo pārtikas krīzi, saskaņā ar Padomes secinājumiem, par kuriem tika panākta vienošanās 2022. gada jūnijā, ir vērsts uz četriem rīcības virzieniem:
- solidaritāti,
- ilgtspējīgu ražošanu,
- tirdzniecību,
- multilaterālismu.
Kā ES valstis risina globālo pārtikas krīzi (Infografika)
Solidaritāte
ES valstis sniedz ārkārtas palīdzību visā pasaulē tiem, kam tā visvairāk vajadzīga.
ES un tās dalībvalstis ir lielākie attīstības palīdzības sniedzēji pasaulē. ES pieliek ievērojamas pūles, lai sniegtais atbalsts atbilstu pieaugošajām un steidzamajām vajadzībām. 2022. gada jūnijā ES valstis atbalstīja saistības 8 miljardu EUR apmērā pārtikas nodrošinājumam laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam.
2022. gadā ES humānās palīdzības finansējums pieauga par 32 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, un tas ir sasniedzis 770 miljonus EUR. Šis finansējums tika izmantots, lai nodrošinātu visneaizsargātāko iedzīvotāju piekļuvi pārtikai un atbalstītu vietējo pārtikas ražošanu, izmantojot palīdzību naudā un citus līdzekļus. ES un tās dalībvalstis ir arī ievērojami līdzekļu devēji Pasaules Pārtikas programmai.
Papildus tam no pārtikas un noturības mehānisma 225 miljoni EUR tika piešķirti dienvidu kaimiņreģiona partneriem Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.
ES valstis turklāt sniedz būtisku ieguldījumu globālajā pārtikas nodrošinājumā, lielu daļu lauksaimniecības produkcijas eksportējot uz jaunattīstības valstīm. Vairāk nekā puse no ES kviešu eksporta nonāk Āfrikā (Alžīrijā, Marokā, Ēģiptē, Nigērijā) un Āzijā (Pakistānā).
Ilgtspējīga ražošana
Globālo pārtikas vajadzību apmierināšanai nevajadzētu notikt uz vides rēķina, un tai būtu jāatbilst ilgtspējīgas pārtikas sistēmas modelim.
2022. gada jūnijā ES līderi vienojās:
- atbalstīt jaunattīstības valstis, lai vajadzības gadījumā tās pārorientētu savas piegādes ķēdes,
- paātrināt to ES iniciatīvu īstenošanu, kuru mērķis ir atbalstīt Āfrikas spējas saistībā ar ilgtspējīgu pārtikas ražošanu,
- atbalstīt ražošanas resursu, jo īpaši ilgtspējīgu mēslošanas līdzekļu, ražošanas jaudas attīstību jaunattīstības valstīs.
Virzība uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām visā pasaulē pozitīvi ietekmēs valstu noturību, tām saskaroties ar tādām krīzēm kā pašreizējā.
Tirdzniecība
ES valstis sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem nolūkā veicināt atklātu un paredzamu tirdzniecības vidi lauksaimniecības precēm.
Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2022. gada maijā ES līderi atkārtoti pauda apņemšanos nepieļaut nepamatotus tirdzniecības šķēršļus globālajā pārtikas preču tirdzniecībā.
ES sankcijas pret Krieviju neietekmē lauksaimniecības un pārtikas nozares. Sankcijas neaizliedz Krievijas lauksaimniecības produktu importu un transportēšanu.
Multilaterālisms
Efektīvai starptautiskai koordinācijai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu visaptverošu globālu reakciju uz globālo krīzi.
ES valstis sadarbojas ar saviem starptautiskajiem partneriem, lai sniegtu globālu atbildi uz pārtikas krīzi, tostarp, izmantojot tādas iniciatīvas kā G7 Globālā pārtikas nodrošinājuma alianse (GAFS) un starptautiskā Pārtikas un lauksaimniecības noturības misija (FARM).
Šīs iniciatīvas papildina viena otru un ir vērstas uz trim darbības jomām:
- īstermiņa solidaritātes pasākumiem, lai palielinātu pārtikas piegādi pasaulē un nodrošinātu neaizsargātu valstu piekļuvi,
- ar tirdzniecību saistītu rīcību, lai nodrošinātu efektīvu pasaules tirgu darbību,
- rīcību, lai veicinātu atbildīgus ilgtermiņa ieguldījumus nolūkā izveidot ilgtspējīgu un noturīgu pārtikas ražošanu neaizsargātās valstīs.
ES savu reakciju cieši koordinē arī ar Āfrikas Savienību, lai nodrošinātu, ka darbības un iniciatīvas tiek efektīvi integrētas plašākā ES un Āfrikas Savienības stratēģiskajā partnerībā.
2022. gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas nedēļas ietvaros Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) kopā ar citiem vadīja samitu par globālo pārtikas nodrošinājumu. Līderi nāca klajā ar īsu deklarāciju, kurā apņēmās stiprināt starptautisko sadarbību un partnerības iniciatīvas.
Atbalsts ES lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanai
ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēdējo 60 gadu laikā – vairākās paaudzēs un dažādās krīzēs – ir nodrošinājusi Eiropas iedzīvotājiem pietiekami daudz pārtikas.
Pateicoties šai kopējai politikai, ES iedzīvotāji šodien nav pakļauti pārtikas trūkuma riskam. Ar KLP palīdzību tiek sniegts atbalsts lauksaimniekiem, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību.
2022. gada martā ES sniedza 500 miljonu eiro vērtu atbalstu tiem lauksaimniekiem, kurus visvairāk ietekmējušas enerģētikas krīzes ietekmē augušās resursu izmaksas. Papildus tam lauksaimnieki varēja izmantot:
- avansa maksājumus nolūkā atrisināt naudas plūsmas problēmas,
- pagaidu atkāpes no dažām KLP prasībām, piemēram, attiecībā uz atmatām,
- krīzes regulējumu, lai saņemtu lielāku atbalstu.
Lai risinātu pārtikas cenu kāpuma problēmu, ES dalībvalstis ir īstenojušas arī valsts mēroga pasākumus, tai skaitā:
- pazeminājušas PVN likmes,
- mudinājušas mazumtirgotājus saglabāt zemas cenas,
- izmantojušas īpašus ES fondus, lai palīdzētu vistrūcīgākajiem.
Eiropas Komisija 2023. gada pavasarī, lai pārvarētu vietējā tirgus traucējumus, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas, skartajām valstīm piešķīra finansiālo atbalstu. Atbalsts tika sniegts, reaģējot uz dažu valstu lūgumu, un tas tika piešķirts no KLP krīzes rezerves.
Kopējās lauksaimniecības politikas skaidrojums
Nodrošināt Eiropu ar pārtiku: kopējās lauksaimniecības politikas 60 gadi
Sešas desmitgades pēc ES kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanas 1962. gadā šobrīd ar to tiek atbalstīts atvērts vienotais ES lauksaimniecības pārtikas produktu tirgus. Uzziniet vairāk par to, ko Eiropas lauksaimnieki un atbalsta saņēmēji saka par KLP.
Kas izraisa pārtikas krīzi?
Pārtikas trūkums pasaulē kopš 2016. gada ir palielinājies. Ņemot vērā preču cenu pieaugumu pasaulē, Krievijas karš pret Ukrainu un tas, ka Krievija pārtiku izmanto kā kara ieroci, ir spēcīgi ietekmējis pārtikas tirgus.
Krievija, savā karā pret Ukrainu padarot pārtiku par ieroci, ir vienīgā atbildīgā par pašas izraisīto globālo pārtikas nodrošinājuma krīzi. Eiropadomes secinājumi, 2022. gada 23. jūnijs
Kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir vēl vairāk saasinājis globālo pārtikas krīzi (Infografika)
Krievijas militārā agresija ir izraisījusi:
- pārtikas nepietiekamību,
- pārtikas un mēslošanas līdzekļu cenu pieaugumu līdz visu laiku augstākajam līmenim.
Kopš 2020. gada vidus lauksaimniecības preču cenas pasaulē ir nepārtraukti augušas, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas graujošo ietekmi, strauji augošās mēslošanas līdzekļu un enerģijas cenas un makroekonomisko apstākļu pasliktināšanos pasaulē.
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir saasinājusi situāciju tirgū, vēl vairāk paaugstinot preču cenas un samazinot pārtikas pieejamību visā pasaulē.
Krievijas darbības, kas ir izraisījušas pēkšņu Ukrainas pārtikas eksporta un ražošanas kritumu un kam ir bijusi graujoša ietekme uz tirgiem, tostarp ir šādas:
- Ukrainas Melnās jūras ostu blokāde,
- uzbrukumi Ukrainas pārtikas pārstrādes un eksporta infrastruktūrai,
- Ukrainas aramzemes bombardēšana un okupācija,
- apzināta sava pārtikas un mēslošanas līdzekļu eksporta samazināšana.
Krievija 2022. gada martā paziņoja par pagaidu aizliegumu eksportēt graudus un mēslošanas līdzekļus, kas noveda pie tirgus destabilizācijas. Krievija ir nozīmīga mēslošanas līdzekļu ražotāja un eksportētāja, piemēram, attiecībā uz slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu lauksaimniecības pārtikas ražošanu.
ES nekad nav kavējusi pārtikas piegādes un mēslošanas līdzekļu un citu lauksaimniecības produktu eksportu no Krievijas. Uz šādiem produktiem neattiecas ES sankcijas.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem pārtikas cenas kulmināciju sasniedza 2022. gada martā – salīdzinājumā ar to pašu mēnesi 2020. gada tās bija pieaugušas par vairāk nekā 60 %. Cenas joprojām saglabājas svārstīgas.
Kāpēc Ukrainas kultūraugiem ir izšķiroša nozīme pasaules nodrošinājumā ar pārtiku?
Ukraina, ko uzskata par Eiropas maizes klēti, ir viena no pasaules lielākajām lauksaimniecības pārtikas produktu ražotājām un eksportētājām. Tā ir piektā lielākā kviešu eksportētāja un ceturtā lielākā kukurūzas eksportētāja pasaulē.
Kopā ar Krieviju, kas arī ir nozīmīga eksportētāja, Ukraina saražo aptuveni 30 % no pasaules kukurūzas un kviešu piedāvājuma un vairāk nekā pusi no pasaules saulespuķu sēklu eļļas piedāvājuma.
Āfrika un Āzija ir galvenās Ukrainas lauksaimniecības produkcijas saņēmējas. Laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam vairāk nekā puse (58 %) no visa kviešu eksporta nonāca Āzijā, bet 34 % – Āfrikā. Ukrainai ir būtiska nozīme dažu pasaules nabadzīgāko valstu nodrošināšanā ar pārtiku.
Krievijas uzbrukumi Ukrainas transporta infrastruktūrai un “de facto” to Ukrainas Melnās jūras ostu blokāde, no kurām parasti eksportē 90 % no Ukrainas lauksaimniecības produktiem, ir izraisījusi krasu eksporta samazinājumu.
Krievijas spēku nodarītais kaitējums Ukrainas labībai, pārtikas noliktavām un lauksaimniecības tehnikai ir būtiski ietekmējis Ukrainas ražošanas un eksporta jaudu.
Kurus pārtikas trūkums un augstākas cenas ietekmē visvairāk?
Pārtikas trūkums rada arvien lielākas bažas miljoniem cilvēku, sevišķi Āfrikā un Āzijā, un īpaši tajās valstīs, kuras jau ir skāris bads, piemēram, Somālijā, Jemenā un Afganistānā.
Augstas pārtikas cenas ietekmē cilvēku spēju iegādāties pārtiku un izdara papildu spiedienu uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp Eiropas Savienībā.
Krīzes ietekme, visticamāk, turpināsies ilgtermiņā, īpaši jaunattīstības valstīs.
Saskaņā ar WFP datiem 2022. gadā vajadzības sasniedza vēl nepieredzētu līmeni. Rekordliels daudzums – 349 miljoni – cilvēku pasaulē piedzīvoja akūtu badu (WFP 2022. gada pārskats).
Bērni jaunattīstības valstīs ir īpaši pakļauti augstam riskam, jo pārtikas trūkuma un augstāku cenu dēļ ir palielinājies akūtas malnutrīcijas līmenis.
Pārtikas trūkums ES
ES valstis nav pakļautas pārtikas trūkuma riskam.
ES ir viena no vadošajām lauksaimniecības pārtikas produktu ražotājām – 2022. gadā tā bija pasaulē lielākais tirgotājs –, un, lai gan Krievijas karš Ukrainā un klimata pārmaiņas ietekmē ražošanu, ES pārtikas sistēma joprojām ir stabila un uzticama.
Tomēr inflācija un augstākas pārtikas cenas ietekmē ES valstu iedzīvotājus. Pieejamība cenas ziņā ES līderiem rada vislielākās bažas, jo īpaši attiecībā uz grupām ar zemiem ienākumiem un neaizsargātām grupām, kuras tas ietekmē visvairāk.
“Eurostat” pārtikas cenu uzraudzības instruments liecina, ka pārtikas cenas ES 2023. gada martā bija par 19 % augstākas nekā tajā pašā mēnesī 2022. gadā.