Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2014. gada 24. marts

Padome apspriež atjauninātus ES lauksaimniecības produktu popularizēšanas pasākumus

Sanāksmē, kas notika 24. martā, Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome apsprieda lauksaimniecības produktu popularizēšanas un gaļas produktu izcelsmes marķēšanas jautājumus

Lauksaimniecības produktu popularizēšana

Ministri rīkoja politikas debates par priekšlikumu regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. Šis priekšlikums tika apspriests arī iepriekšējā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē februārī, un tā mērķis ir atjaunināt ES veicināšanas politiku, saskaņojot to ar reformēto kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Diskusiju gaitā vairums dalībvalstu pauda atbalstu prezidentvalsts sagatavotajam kompromisa priekšlikumam un arī ierosinājumam palielināt ES finansējuma daļu. Tagad Īpašā lauksaimniecības komiteja izskatīs Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus. Pēc tam tā pilnvaros prezidentvalsti risināt sarunas ar Parlamentu, lai galīgo priekšlikumu varētu pieņemt līdz šā Parlamenta sasaukuma beigām.

Gaļas, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu, izcelsmes marķējums

Komisija iepazīstināja ar 2013. gada decembrī publicēto ziņojumu par obligātā izcelsmes marķējuma iespējamu paplašināšanu, attiecinot to uz visu gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu. Ziņojumā aplūkota patērētāju vajadzība pēc informācijas un obligātā izcelsmes marķējuma ieviešanas iespējamība. Tajā analizēta arī iespējamā ietekme uz vienoto tirgu un starptautisko tirdzniecību.

Diskusijas Padomē parādīja, ka viedokļi par ziņojumā piedāvātajiem trim izcelsmes marķēšanas scenārijiem joprojām atšķiras. Daudzas delegācijas atbalsta obligātas marķēšanas ieviešanu, tomēr dažas delegācijas vēlētos, lai tiktu norādīta konkrētā ES vai trešā valsts, savukārt citas – lai marķējumā tiktu iekļauta vispārīgāka norāde par izcelsmi ES / ārpus ES. Dažas citas delegācijas vēlas, lai tiktu saglabāts status quo, proti, arī turpmāk izcelsmes marķēšana būtu brīvprātīga.

Tagad ziņojumu turpinās izskatīt Padomes darba sagatavošanas struktūras.

Priekšlikums par bioloģisko lauksaimniecību

Komisija ministriem sniedza informāciju par priekšlikumu pārskatīt bioloģiskās ražošanas un lauksaimniecības tiesisko regulējumu Eiropā. Jaunajā priekšlikumā ir ietverti šādi aspekti:

• saskaņoti ražošanas noteikumi;
• prasība, lai lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas pārstrādātu bioloģisko produktu sastāvā būtu tikai un vienīgi bioloģiskas;
• prasība bioloģiskās ražošanas operatoriem, kas nav lauksaimnieki, izstrādāt sistēmu ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanai;
• viens leģislatīvais akts, kurā ir sīki aprakstīta kontroles sistēma;
• mazo lauksaimnieku grupu sertificēšanas sistēma ES;
• konkrēti noteikumi, lai uzlabotu izsekojamību un novērstu krāpšanu.

Citi darba kārtības jautājumi

Zivsaimniecība

Ministri pieņēma zināšanai piekrastes valstu konsultācijas par makrelēm un ES un Norvēģijas divpusējās konsultācijas. Komisija informēja Padomi par to, ka 12. martā ES, Fēru salas un Norvēģija uz 5 gadiem noslēdza vienošanos par makrelēm Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Padome arī panāca vienošanos par tūbīšu krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) 2014. gadā.

Lauksaimniecība

Ņemot vērā to, ka 2015. gadā beidz pastāvēt piena kvotu sistēma, ministri apsprieda piena nozares nākotni. Padome arī izvērtēja ziņojumu par augļu un dārzeņu nozari pēc 2007. gada reformas.

Ministri apsprieda arī šādus jautājumus:

• iniciatīva, kuras mērķis ir popularizēt medu kā skolēnu brokastu sastāvdaļu;
• ģimenes lauksaimniecībai veltītā pasaules mēroga foruma rezultāti (Budapešta, 4.–6. marts);
• grūtības, ar kurām pieaugošā slīpēto rīsu importa dēļ saskaras ES rīsu nozare;
• tirdzniecības pasākumi, lai cīnītos pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.