Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2020. gada 20. jūlijs

Galvenie rezultāti

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes pirmajā klātienes sanāksmē kopš 2020. gada janvāra ministri detalizēti apsprieda stratēģiju "no lauka līdz galdam", kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas paketes zaļo arhitektūru un tirgus situāciju saistībā ar Covid–19 krīzi.

Prezidentvalsts Vācija iepazīstināja ar savu darba programmu un prioritātēm lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā: Padomes darba kārtībā nākamajiem sešiem mēnešiem dominēs KLP reforma, stratēģija "no lauka līdz galdam", dzīvnieku labturība, pārtikas marķēšana, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds un zvejas iespējas 2021. gadā.

• Vācijas prezidentūras darba programma – Kopā Eiropas atveseļošanai

Mēs esam ieskicējuši vērienīgu, bet sasniedzamu programmu. Šodienas diskusijas parādīja, ka mēs varam strauji virzīties uz priekšu, lai turpmākajos gados nodrošinātu nepieciešamo noteiktību un garantijas mūsu lauksaimniekiem un vienlaikus īstenotu mūsu zaļās ambīcijas. Kopā mēs līdz gada beigām varam pavērt ceļu stingrām politiskām saistībām attiecībā uz ilgtspēju, klimata aizsardzību un pārtikas nodrošinājumu.

Jūlija Kleknere, Vācijas federālā pārtikas un lauksaimniecības ministre

Stratēģija "no lauka līdz galdam"

Rīta sanāksmes laikā ministri apmainījās viedokļiem par stratēģiju "no lauka līdz galdam", galveno uzmanību pievēršot tam, kā palielināt pārtikas sistēmu ilgtspēju. Eiropas Komisija atkārtoti uzsvēra, ka ir svarīgi turpmākajos KLP nacionālajos stratēģiskajos plānos iekļaut stratēģijas "no lauka līdz galdam" mērķus un mērķrādītājus, sniedzot konkrētus ieteikumus katrai valstij. Ministri plašā vienprātībā aicināja nodrošināt pārredzamu, elastīgu un ātru publicēšanas procesu un šo ieteikumu atspoguļošanu katras dalībvalsts valsts stratēģiskajos plānos. Atbildot uz vairāku ministru jautājumiem, Eiropas Komisija precizēja, ka šie ieteikumi nav juridiski saistoši.

KLP reforma

Padome apsprieda KLP reformu paketes zaļo arhitektūru un jo īpaši iespēju noteikt minimālo budžetu ekoshēmām (norobežošanu). Ekoshēmas ir jauns KLP priekšlikumā ierosināts elements, kura mērķis ir stimulēt lauksaimniekus pieņemt klimatam un videi draudzīgu praksi, izmantojot tiešos maksājumus. Ministri atkārtoti pauda viedokli par ekoshēmu brīvprātīgumu vai obligātumu un paskaidroja, ka finansiālā elastība ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki nezaudē neizmantotos līdzekļus (jo īpaši, ja tiktu ieviesta norobežošana). Padome apsprieda arī iespēju visā ES noteikt vienotu minimālo aramzemes procentuālo daļu, kas atvēlēta neproduktīvai izmantošanai, starpkultūrām vai slāpekli piesaistošām kultūrām, – daži ministri lūdza lielāku elastību, savukārt citi atbalstīja minimālo procentuālo pieeju.

• KLP nākotne pēc 2020. gada (vispārīga informācija)

Tirgus situācija

Ministri arī apmainījās viedokļiem par tirgus situāciju un problēmām saistībā ar Covid–19 pandēmiju. Padome un Eiropas Komisija vienojās, ka, neraugoties uz nepieredzēto krīzi, lauksaimniecības nozare ir apliecinājusi noturību Eiropas pārtikas apgādes nodrošināšanā, pateicoties KLP.