"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2022. gada 11. un 12. decembris
Galvenie rezultāti
Zivsaimniecība
Zvejas iespējas 2023. gadam
Pēc divu dienu ilgām sarunām lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri panāca politisku vienošanos par zvejas iespējām 2023. gadam, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un vienlaikus ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus un ES daudzgadu plānus attiecībā uz dažādiem jūras baseiniem.
Mēs esam pierādījuši, ka Padome ir apņēmusies saglabāt un atjaunot zivju krājumus ilgtspējīgā līmenī un vienlaikus aizsargāt no zvejas atkarīgo kopienu nākotni.
Zdeņeks Nekula, Čehijas lauksaimniecības ministrs
Šajā nolīgumā ir noteikti nozvejas limiti vairāk nekā 200 komerciālo zivju krājumiem Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā, kā arī dažiem dziļūdens krājumiem 2023. un 2024. gadam. Tā kā divpusējas ES un Apvienotās Karalistes un ES un Norvēģijas apspriešanās par kopīgiem zivju krājumiem joprojām turpinās, ministri vienojās 2023. gada pirmajiem trim mēnešiem noteikt provizoriskas kvotas attiecībā uz zivju krājumiem, kas ir kopīgi ar Apvienoto Karalisti. Šie provizoriskie nozvejas limiti ietver esošo zvejas iespēju pagaidu saglabāšanu pirmajiem trim mēnešiem, proti, lai nosegtu 2023. gada pirmo ceturksni, ir noteikti 25 % no šā gada KPN apjoma. Attiecībā uz dažām zvejniecībām, kurās zveja notiek galvenokārt gada pirmajā pusē, šī sezonalitāte ir ņemta vērā. Tas nodrošinās nepārtrauktību zvejniekiem un ilgtspējīgu zveju attiecīgajos apgabalos, kamēr nav panākta vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti. Ministri vienojās par līdzīgu pieeju krājumiem, kurus pārvalda kopīgi ar Norvēģiju.
Tirgus situācija, jo īpaši ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu
Ministri izvērtēja tirgus situāciju dalībvalstīs, jo īpaši ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu, kas rada vēl nepieredzētu spiedienu un nenoteiktību lauksaimniekiem un pasaules tirgiem. Viņi atkārtoti uzsvēra kara ietekmi uz visām nozarēm, jo ražotāji saskaras ar ievērojamu enerģijas un degvielas cenu pieaugumu, kā arī ar daudzām loģistikas problēmām. Ministri arī uzsvēra kritisko situāciju attiecībā uz mēslošanas līdzekļu pieejamību cenas ziņā un to, kā tas varētu ietekmēt vispārējās ražas perspektīvas nākamgad, jo daudzi lauksaimnieki, visticamāk, samazinās mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Ministri arī apmainījās viedokļiem par iespēju izmantot lauksaimniecības rezervi 2023. gadam un uzsvēra augsto pārtikas cenu ietekmi uz patērētājiem.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ministri apmainījās viedokļiem par stratēģiskajiem plāniem, kas iekļauti kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), jo īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un izaicinājumus, ko tas radījis lauksaimniecības nozarei. Ministri paziņoja, ka ir gatavi valsts plānu īstenošanu sākt 2023. gada janvārī, un pirmais gads, visticamāk, būs sevišķi sarežģīts, jo īpaši attiecībā uz kontroles sistēmu izveidi un pienācīgas īstenošanas nodrošināšanu.
Janvārī mēs sāksim īstenot jauno kopējo lauksaimniecības politiku. Krievijas iebrukums Ukrainā graujoši ietekmēja mūsu lauksaimniekus Eiropas Savienībā. Esmu gandarīts, ka mums bija patiesa diskusija par pašreizējo stāvokli un iespējamo vajadzību pielāgot stratēģiskos plānus, lai atspoguļotu jaunu realitāti.
Zdeņeks Nekula, Čehijas lauksaimniecības ministrs
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Taisnīgāka, zaļāka un vairāk uz veikumu balstīta ES lauksaimniecības politika (Infografika)
Dzīvnieku labturība
Ministri publiski apsprieda spēkā esošo dzīvnieku labturības tiesību aktu izvērtējumu un uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, lai aizsargātu dzīvnieku labturību un pieņemtu saskaņotu pieeju ES līmenī. Turklāt ministri pauda savas galvenās prioritātes attiecībā uz tiesību aktu pārskatīšanu un uzsvēra, ka šis pārskatītais priekšlikums nodrošinās arī taisnīgāku konkurenci lauksaimniekiem un citiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem dalībvalstīs.
Ministri apsprieda daudzgadu zvejas kvotas un to nozīmi paredzamības nodrošināšanā zvejniekiem, kā arī krājumu ilgtspējas nodrošināšanā. Turklāt prezidentvalsts viņus informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar regulu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un kvalitātes shēmām visā ES un viņi apmainījās viedokļiem attiecībā uz regulu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. Viņi apsprieda arī marķējumu iepakojuma priekšpusē un ilgtspējīgu pārtikas marķējumu.