"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2025. gada 27. un 28. oktobris
Galvenie rezultāti
Zivsaimniecība
Zvejas iespējas Baltijas jūrā 2026. gadam
Padome panāca politisku vienošanos par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2026. gadam. Šī vienošanās nosaka kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotas katrai dalībvalstij attiecībā uz komerciāli nozīmīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā, proti, brētliņu, reņģi, mencu, jūras zeltpleksti un lasi.
Šodien panāktā vienošanās ir par mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšanu. Ar to mēs panākam līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgus zivju krājumus, aizsargāt mūsu jūras ekosistēmas un mūsu zvejnieku kopienu ilgtermiņa dzīvotspēju.
Jakobs Jensens, Dānijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrs
Baltijas jūra saskaras ar daudzām problēmām, tostarp biodaudzveidības zudumu, klimata pārmaiņām, pagātnē pieļautas pārzvejas sekām un augstiem kontaminantu un piedrazojuma līmeņiem.
Politiskās vienošanās mērķis ir nodrošināt reģiona krājumu ilgtermiņa ilgtspēju, kā arī zivsaimniecības nozares dzīvotspēju.
Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija
Zivsaimniecības ministri rīkoja diskusiju, lai sniegtu stratēģiskas norādes ES nostājas sagatavošanai pirms Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) gadskārtējās sanāksmes.
ICCAT sanāksme, kas no 2025. gada 17. līdz 24. novembrim notiks Seviļā, pievērsīsies šādiem jautājumiem: tropiskā tunzivs, zilā tunzivs un haizivis un kontroles pasākumi.
Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2027. gada – zaļā arhitektūra
Lauksaimniecības ministri apmainījās viedokļiem par zaļo arhitektūru, ko Komisija bija ierosinājusi kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.
2025. gada septembrī prezidentvalsts informēja delegācijas, ka tā nākamajās Padomes sanāksmēs rīkos tematiskas diskusijas par dažādiem Komisijas priekšlikumu aspektiem.
Pirmajā no šādām sesijām, kas attiecās uz zaļo arhitektūru, ministri norādīja, cik lielā mērā, viņuprāt, ar Komisijas priekšlikumiem var sasniegt mērķi padarīt lauksaimniekiem vienkāršāku un pievilcīgāku zaļās pārkārtošanās īstenošanu.
Ministri varēja paziņot, vai viņi piekrīt idejai kopējā lauksaimniecības politikā neietvert īpašu nodalīšanu zaļajiem mērķiem, un kā lauksaimniekiem varētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus zaļās pārkārtošanās jomā, ja šāda nodalīšana netiek veikta.
Delegācijas kopumā uzsvēra, ka ir vajadzīga spēcīga kopējā lauksaimniecības politika, kas dalībvalstīm nodrošina elastību zaļās pārkārtošanās īstenošanā. Viņi arī pacēla jautājumus par konkrētiem Komisijas ierosinātajiem pasākumiem.
Diskusijās par zaļo arhitektūru Austrija sadaļā “Citi jautājumi” 17 delegāciju vārdā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par kopējas lauksaimniecības politikas struktūru pēc 2027. gada.
Padome apmainījās viedokļiem par situāciju lauksaimniecības pārtikas produktu un preču tirgū, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Šis jautājums Padomes darba kārtībā tiek iekļauts regulāri.
Oktobra Padomes sanāksmē prezidentvalsts Dānija aicināja Ukrainas premjerministra vietnieku Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas un tirdzniecības jautājumos Tarasu Kačkas (Taras Kachka) kungu piedalīties diskusijās šā punkta izskatīšanas sākumā pirms ES ministru debatēm.
Ņemot vērā to, ka Padome nesen bija apstiprinājusi ES un Ukrainas padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), kas samazina vai atceļ muitas nodokļus vairākiem lauksaimniecības pārtikas produktiem, ministri kopumā pauda solidaritāti ar Ukrainu un atbalstu tās pakāpeniskai integrācijai ES lauksaimniecības tirgos. Tajā pašā laikā viņi arī apzināja saistītās problēmas un iespējas.
Novembra sesijā Padome regulāri apspriestajā jautājumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību atgriezīsies pie jautājuma par ES tirdzniecības attiecībām ar Ukrainu saistībā ar lauksaimniecības pārtikas produktiem.
Padome arī atzīmēja, ka, lai gan ES lauksaimniecības tirgi kopumā ir stabili, tomēr joprojām pastāv neaizsargātība un nozaru un reģionālās atšķirības, jo īpaši attiecībā uz labības, cukura un vīna nozari.
Ministri uzsvēra vairākas problēmas, kas turpina radīt spiedienu uz nozari, tostarp ekstrēmu laikapstākļu notikumu un dzīvnieku un augu slimību uzliesmojumu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu, kā arī spriedzi ES tirdzniecības attiecībās.
Šodien notikušajās sarunās tika uzsvērtas divas prioritātes: pirmkārt – lai zaļie noteikumi darbotos lauksaimnieku labā, tie ir jāpadara vienkārši un elastīgi, un otrkārt – lai atbalstītu Ukrainu un stiprinātu Eiropas nodrošinātību ar pārtiku, ir jāpanāk dziļāka Ukrainas integrācija ES lauksaimniecības tirgos.
Jakobs Jensens, Dānijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrs
Jautājumi, kas jāapstiprina bez apspriešanas
Pirmdien Padome pieņēma Padomes Lēmumu, ar ko pilnvaro Eiropas Savienības interesēs sākt sarunas par Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Starptautiskā nolīguma, pamatstatūtu, pamatnoteikumu, finanšu noteikumu, vispārējo noteikumu un citu dokumentu pārskatīšanu
Citi jautājumi
Padome saņēma informāciju arī par vairākiem citiem tematiem.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
