"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2026. gada 13. jūlijs
Galvenie rezultāti
Lopkopības stratēģija un rīcības plāns proteīna jomā
Padomē notika viedokļu apmaiņa par lopkopības stratēģiju un rīcības plānu proteīna jomā, ko Eiropas Komisija pieņēma 2026. gada 7. jūlijā kā daļu no turpmākiem pasākumiem saistībā ar prioritātēm, kas izklāstītas redzējumā par lauksaimniecību un pārtiku. Abu iniciatīvu mērķis ir risināt kopīgas stratēģiskas problēmas, konkrēti – lopkopības un proteīna nozares konkurētspēju un ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņa perspektīvu un risinājumus.
Šodienas viedokļu apmaiņa ļāva ministriem paust savus sākotnējos viedokļus par šīm divām iniciatīvām, tostarp par to, kā tās viena otru papildina, un apspriest veidus, kā turpināt darbu.
Konkurētspējīga, ilgtspējīga un noturīga lopkopības nozare ir būtiska, lai garantētu Eiropas nodrošinātību ar pārtiku, stiprinātu mūsu lauku kopienas un mūsu stratēģisko autonomiju. Lopkopības stratēģija un rīcības plāns proteīna jomā kopā veido skaidru ceļvedi, lai veidotu noturīgāku Eiropas lauksaimniecības nākotni un samazinātu mūsu atkarību no importētiem barības proteīniem. Tagad prioritāte ir pārvērst šo vērienīgo mērķi konkrētā rīcībā, īstenojot praktiskus pasākumus, kas atalgo lauksaimniekus un veicina inovāciju.
Mārtins Heidons, Īrijas lauksaimniecības, pārtikas lietu un jūrlietu ministrs
Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt ES stratēģisko autonomiju un pārtikas nodrošinājumu. Vienlaikus viņi arī uzsvēra, ka ir jāpalielina lopkopības nozares konkurētspēja, noturība un ilgtspēja, vienlaikus turpinot uzlabot dzīvnieku veselību un labturību.
Padome arī atkārtoti apstiprināja, cik svarīga ir diversificēta proteīna piegāde, un vairāki ministri norādīja uz iespējamo lomu, kāda šajā ziņā varētu būt Ukrainai.
Visbeidzot, ministri uzsvēra, ka abu iniciatīvu īstenošanai ir vajadzīgs pienācīgs finansiālais atbalsts.
Īrijas prezidentūra šo tematu Padomes darba kārtībā iekļāva, lai meklētu veidus, kā agropārtikas nozare varētu kļūt iekļaujošāka, noturīgāka un ilgtspējīgāka, novēršot šķēršļus sieviešu dalībai, atbalstot nākamo lauksaimnieču paaudzi un radot tādus apstākļus, kuros talants, inovācija un līderība var veiksmīgi attīstīties neatkarīgi no dzimuma.
Sievietes, kas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ir oficiāli atzītas par lauku saimniecību īpašniecēm un ir tiesīgas saņemt KLP atbalstu, veido aptuveni vienu trešdaļu no lauku saimniecību īpašniekiem Eiropas Savienībā (31 %), kas atbilst aptuveni 2,9 miljoniem no kopumā 9 miljoniem lauku saimniecību īpašniekiem.
Tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija 2026. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko lauksaimnieču gadu, šī diskusija ļāva ministriem izpētīt veidus, kā veicināt sieviešu līdzdalību, pamanāmību un oficiālu atzīšanu lauksaimniecības pārtikas nozarē. Vienlaikus Padome izskatīja veidus, kā veicināt lauksaimnieču vienlīdzīgu piekļuvi un iespējas.
Ministri bija vienisprātis, ka ir jāveicina sieviešu līdzdalība lauksaimniecības pārtikas nozarē, vienlaikus arī nodrošinot, ka viņas ir pienācīgi pārstāvētas vadošos un lēmumu pieņemšanas amatos.
Šajā sakarā tika uzsvērts, ka piekļuve pamatpakalpojumiem, tostarp bērnu aprūpes iestādēm, infrastruktūrai, ātrdarbīgai platjoslai, ir būtisks faktors, kas veicina lauku apvidu pievilcību un ilgtspējību ilgtermiņā. Turklāt tika uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir veicināt vienlīdzīgas iespējas lauksaimniecēm iegādāties, mantot un izveidot lauksaimniecības uzņēmumus.
Prezidentvalsts Īrija iepazīstināja ar savu darba programmu un galvenajām prioritātēm ES lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2026. gada otrajai pusei.
Vadoties pēc saukļa “”Ní Neart go cur le Chéile” – Spēks vienotībā”, Īrijas prezidentūras laikā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome strādās, lai atbalstītu lauksaimnieku un zvejnieku ģimenes, aizsargātu viņu ienākumus, stiprinātu viņu konkurētspēju, nodrošinātu lauku un piekrastes kopienu ilgtspēju un panāktu pareizo līdzsvaru starp trim ilgtspējas pīlāriem – ekonomisko, sociālo un vides pīlāru. Prezidentvalsts Īrija īpašu uzmanību pievērsīs tādiem jautājumiem kā pārtikas nodrošinājums, konkurētspēja, vienkāršošana, ilgtspēja un paaudžu maiņa.
Ar tirdzniecību saistīti lauksaimniecības jautājumi
Padomē notika atkārtota viedokļu apmaiņa par lauksaimniecības jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, un prezidentvalsts Īrija diskusijās galveno uzmanību pievērsa ES politikai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) veicināšanai un aizsardzībai trešās valstīs. Ministri izvērtēja jaunākās norises, uzsverot AĢIN nozīmi ES lauksaimniecības produktu eksporta konkurētspējā un to radīto pievienoto vērtību.
Diskusiju laikā ministri aicināja aizsargāt produktus ar AĢIN, izmantojot esošos un turpmākos tirdzniecības nolīgumus. Viņi arī aicināja tirdzniecības nolīgumos iekļaut drošības klauzulas, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir nodrošināt stratēģisko autonomiju, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un savstarpīgumu.
Citi punkti
Vairāki jautājumi bija arī iekļauti darba kārtības sadaļā “Citi jautājumi”.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Visbeidzot, Padome kā jautājumu, par kuru nav plānotas diskusijas, pieņēma Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem tikt galā ar mēslošanas līdzekļu cenu straujo pieaugumu, ko izraisīja nesenā krīze Tuvajos Austrumos. Eiropas Komisija priekšlikumu iesniedza 2026. gada 12. jūnijā kā daļu no plašāka pasākumu kopuma, ar ko reaģē uz krīzes Tuvajos Austrumos ietekmi uz lauksaimniecības izejvielu tirgiem. Ar to groza KLP stratēģisko plānu regulu un horizontālo regulu, lai dalībvalstīm nodrošinātu papildu instrumentus to lauksaimnieku atbalstam, kurus skar mēslošanas līdzekļu cenu pieaugums.
Šīs regulas ātra pieņemšana atspoguļo ES stingro apņemšanos atbalstīt lauksaimniekus, kuri Tuvajos Austrumos valdošās situācijas dēļ saskaras ar augstām mēslošanas līdzekļu izmaksām.
