Ārlietu padome, 15.12.2014., 2014. gada 15. decembris

ES reģionālā stratēģija attiecībā uz Sīriju un Irāku

Sīrija un Irāka, kā arī cīņa pret ISIL bija galvenie Ārlietu padomē izskatītie jautājumi. Līdztekus Padomes sanāksmei tika rīkota arī pirmā ES un Ukrainas Asociācijas padomes sanāksme.

Sīrija un Irāka

Briselē notikušajā sanāksmē ES ārlietu ministri atkārtoti pauda pilnīgu atbalstu ANO īpašajam sūtnim Sīrijā Stafanam de Misturam (Staffan de Mistura) viņa centienos mazināt vardarbību un izveidot pamatu plašākam politiskajam procesam. ES strādās ar visiem dalībniekiem, kas var piedalīties Sīrijas krīzes atrisināšanā.

ES ministri vienojās arī par šādiem konkrētiem pasākumiem:

• atbalstīt plānus karadarbības apturēšanai, it īpaši Alepo,
• sniegt humāno palīdzību.  

Ministri arī apliecināja pilnu atbalstu Irākas valdībai attiecībā uz iekļaujošas politikas veidošanu un virzību uz samierināšanos.

ES ministru diskusiju rezultāti tiks izmantoti, lai sagatavotu ES visaptverošu reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī attiecībā uz draudiem, ko rada ISIL/ Da'esh.

Citi darba kārtības jautājumi

ES ārlietu ministri apsprieda Bosnijas un Hercegovinas izredzes uz dalību Eiropas Savienībā. Viņi piekrita sākt procesu uz jauniem pamatiem, nemainot ar paplašināšanās procesu saistītos nosacījumus.

Padome lēmumu par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu pieņems tad, kad visi Bosnijas un Hercegovinas vadītāji un tās parlaments apstiprinās vajadzīgās reformas.

Visbeidzot, ES Ebolas vīrusslimības jautājumu koordinators ministriem sniedza informāciju par Eiropas reakciju uz slimības uzliesmojumu.

Attiecībā uz Ukrainu Padome apstiprināja, ka tā principā piekrīt priekšlikumam noteikt papildu ES ierobežojošos pasākumus, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju.

ES ministri bez apspriedēm apstiprināja arī vairākus citus jautājumus ("A punkti"):

• secinājumi par Centrālāfrikas Republiku,
• secinājumi par Dienvidsudānu,
• secinājumi par ieguldījumu Vidusjūras dienvidu reģionā koordinēšanas iniciatīvu (AMICI),
• Grieķijas ģenerāļa Mihaila Kostarakosa (Mikhail Kostarakos) iecelšana par nākamo ES Militārās komitejas priekšsēdētāju,
• ES rīcība pret masu iznīcināšanas ieroču un kājnieku ieroču izplatīšanu Sāhelas reģionā,

ES un Ukrainas Asociācijas padomes pirmā sanāksme.

Asociācijas padome 15. decembrī atzina, ka, lai varētu īstenot Asociācijas nolīgumu, Ukrainā ir jāpastiprina politiskās un ekonomiskās reformas. 

Ukrainas premjerministrs Jaceņuks (Yatsenyuk) un Augstā pārstāve Mogerīni (Mogherini) apspriedās arī par konfliktu, kas notiek Ukrainas austrumu daļā, kā arī par to, ka ES neatzīst Krievijas veikto Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju.