Ārlietu padome, 17.–18.11.2014., 2014. gada 17. un 18. novembris

Padome atbalsta to, ka tiek atsākts dialogs par Ukrainu

Ārlietu padomes sanāksmē, ko vadīja Federika Mogerīni (Federica Mogherini), 17. novembrī ES dalībvalstu ārlietu ministri apsprieda stāvokli Ukrainā, un 18. novembrī ES valstu aizsardzības ministri pārrunāja drošības un aizsardzības jautājumus. 

Galvenā uzmanība Ārlietu padomes sanāksmē šomēnes bija vērsta uz Ukrainu. ES ministri plaši apsprieda jaunākos notikumus reģionā, izredzes panākt mieru un Ukrainas reformu programmu.

Pēc nesen notikušās smagās apšaudes un ziņojumiem par bruņotiem konvojiem, kas, šķērsojot Krievijas un Ukrainas robežu, dodas uz separātistu kontrolētajām teritorijām, Padome mudināja visas puses pilnībā īstenot Minskas protokolu un ievērot uguns pārtraukšanas nosacījumus.

ES ir jāuzņemas ļoti nozīmīga loma, lai novērstu militārās, sociālās, ekonomiskās un humanitārās situācijas turpmāku pasliktināšanos. Padome atbalsta atjaunotu dialogu starp Kijevu un Maskavu minētā jautājuma risināšanai.

Apsver jaunas sankcijas

Novērtējot situāciju uz vietas, ES valstu ministri lūdza EĀDD un Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu par papildu sankcijām pret separātistiem.

Padome turpinās rūpīgi vērot situāciju uz vietas un noteiks, vai šādas sankcijas būtu jāpiemēro.

Reformas Ukrainā

Padome atzinīgi novērtēja to, ka 26. oktobrī tika sarīkotas parlamenta vēlēšanas, un aicināja ātri izveidot jaunu valdību.

ES valstu ministri aicināja iestādes Kijevā apņemties īstenot administratīvas un ekonomikas reformas, tostarp veikt konstitucionālas izmaiņas un panākt lielāku decentralizāciju.

Padome arī noteica datumu, proti, 2014. gada 1. decembri, kad sāksies ES padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine).

2014. gada 18. novembris: Padomes darba kārtībā – drošība un aizsardzība

ES dalībvalstu aizsardzības ministri Ārlietu padomes (Aizsardzība) sanāksmē apsprieda ES kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP). 

ES valstu vadītāji KDAP mērķus apspriedīs Eiropadomes sanāksmē 2015. gada jūnijā. Viņi ir aicinājuši īstenot efektīvāku politiku, nodrošināt spēcīgāku aizsardzības rūpniecību un uzlabot militārās spējas.

Klātesot NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam (Jens Stoltenberg), ES valstu aizsardzības ministri apsprieda stāvokli plašākā Eiropas kaimiņvalstu reģionā (galvenokārt Ukrainā, Irākā, Sīrijā un Lībijā). Viņi arī izvērtēja stāvokli saistībā ar piecām Eiropas militārajām operācijām Bosnijā, Centrālāfrikas Republikā, Mali, Somālijā un Adenas līcī.

Citi darba kārtības jautājumi

Tuvie Austrumi

Pēc Augstās pārstāves vizītes šajā reģionā ES valstu ārlietu ministri izvērtēja notikumu attīstību Tuvo Austrumu miera procesā. ES pauž nopietnas bažas par pieaugošo spriedzi un arvien lielāku vardarbību uz vietas.

ES ir īpaši apņēmusies atsākt diskusijas par miera procesu reģionā ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju (John Kerry) ANO Drošības padomes kontekstā, kā arī reģionālā līmenī ar citām arābu valstīm.

Bosnija un Hercegovina

Pamatojoties uz dažu dalībvalstu ierosmēm, ES ārlietu ministri apsprieda Bosnijas un Hercegovinas izredzes uz dalību Eiropas Savienībā. Augstā pārstāve minēja, ka ministri ir vienojušies sākt procesu uz jauna pamata, nemainot nosacījumus, kas izvirzīti saistībā ar paplašināšanās procesu.

Ebola

ES koordinators Ebolas vīrusslimības jautājumos Hrists Stiljanidis (Christos Stylianides) informēja Padomi par galvenajām atziņām un rīcības prioritātēm, ko viņš ir noteicis pēc savas nesenās vizītes Rietumāfrikā.

Padome pauda atzinību par viņa apņemšanos pastiprināt Eiropas Savienības kopīgo reakciju un savu darbu saskaņot ar Apvienoto Nāciju Organizācijas, reģionālo organizāciju un citu svarīgāko partneru darbībām.

Lībija

ES valstu ministri apsprieda arī darbu, ko veicis ANO īpašais sūtnis Lībijā Bernadino Leons (Bernadino León), valstī īstenotos ANO mediācijas centienus un to, kā ES var Lībijai palīdzēt izveidot stabilu, demokrātisku un iekļaujošu valsti.

Ministri bez apspriešanas arī pieņēma:

• kiberaizsardzības politikas satvaru,
• politikas satvaru ilgtermiņa sadarbības uzlabošanai aizsardzības jomā,
• secinājumus par vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu Gruzijai.