Ārlietu padome, 16.04.2018., 2018. gada 16. aprīlis

Galvenie rezultāti

Sīrija

Ārlietu ministri apsprieda jaunākās norises Sīrijā, tostarp pēc ASV, Francijas un Apvienotās Karalistes īstenotiem mērķtiecīgiem gaisa uzbrukumiem ķīmisko ieroču iekārtām. Gatavojoties Briseles II konferencei "Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei", ministri apsprieda to, ka ANO vadīta Ženēvas procesa ietvaros ir jāatsāk konflikta politiska risināšana. Padome pieņēma secinājumus par Sīriju.

Vienīgā iespēja, kā izbeigt Sīrijas tautas ciešanas, ir izdarīt maksimālu spiedienu uz iesaistītajām pusēm, īpaši uz Sīrijas režīmu, ierasties Ženēvā ar patiesu vēlmi vest sarunas. Ir jāizdara spiediens, citādi iznīcības ceļš vienkārši turpināsies. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

• Sīrija: Padome pieņem secinājumus, 16.04.2018.
• Sīrija: Padomes reakcija uz krīzi (vispārīga informācija)
• Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei – Briseles konference, 24.–25.04.2018.

Irāna

Padomē tika apspriesta Irāna. Ministri atkārtoti apliecināja pilnīgu vienotību jautājumā par to, ka ir jāturpina īstenot vienošanos par Irānas kodolprogrammu (Kopīgo visaptverošo rīcības plānu). Viņi mudināja veikt diplomātiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas iesaistītās puses saglabā spēcīgu apņēmību īstenot vienošanos.

"Mēs atkārtoti apliecinājām, ka stingri iestājamies par to, lai visi turpinātu pilnībā īstenot visas vienošanās daļas. Tas nozīmē arī atbalstu darbam, ko īpaši Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste veic ar ASV administrāciju, lai kliedētu daļu no prezidenta Trampa (Trump) paustajām bažām, ievērojot pastāvošo vienošanos. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri apsprieda arī citus jautājumus, kas neattiecas uz Kopīgo visaptverošo rīcības plānu, īpaši Irānas lomu reģionālos konfliktos, tostarp Sīrijā un Jemenā, kā arī ES bažas par Irānas ballistisko raķešu programmu un par cilvēktiesību situāciju valstī. Šie jautājumi tiek risināti ārpus Kopīgā visaptverošā rīcības plāna, tostarp, izmantojot esošās ES sankcijas.

Krievija

Padomē notika viedokļu apmaiņa par Krieviju. Ārlietu ministri vēlreiz vienprātīgi apliecināja, ka joprojām ir spēkā pieci pamatprincipi par ES politiku attiecībā uz Krieviju, par kuriem tika panākta vienošanās 2016. gada martā. Šie principi nodrošina elastīgu satvaru ES attiecībām ar Krieviju, ļaujot stingri aizstāvēt ES vērtības un selektīvi iesaistīties jautājumos, kuros ir acīmredzamas ES intereses.

Pēc Solsberi uzbrukuma un Eiropadomes secinājumiem ārlietu ministri diskusijās īpaši uzsvēra to, ka ir jāstiprina ES un tās kaimiņu noturība pret Krievijas draudiem, tostarp hibrīddraudiem. Tas attiecas arī uz Krievijas dezinformācijas kampaņām, kuru sakarā ministri uzslavēja Eiropas Ārējās darbības dienesta StratComms darba grupas veikto darbu. Ārlietu ministri arī uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt Krievijas pilsonisko sabiedrību un turpināt attīstīt tiešus personiskus kontaktus starp cilvēkiem.

• ES un Krievijas Federācijas attiecības (EĀDD tīmekļa vietne)