Ārlietu padome (attīstība), 22.05.2018., 2018. gada 22. maijs

Galvenie rezultāti

ES un ĀKK attiecības pēc 2020. gada

Ministri izvērtēja progresu, kas panākts, gatavojot Padomes lēmumu, ar ko Komisiju pilnvaro sākt sarunas par turpmāko partnerību starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm.

Padome uzslavēja prezidentvalsti Bulgāriju par intensīvo darbu, kas veikts attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās, kopš 2017. gada decembrī tika publicēts Komisijas ieteikums atjaunināt esošo regulējumu attiecībā uz sadarbību ar ĀKK valstīm.

Padome apstiprināja, ka tās nolūkos ir sarunu norādes pabeigt, cik vien drīz iespējams, lai līdz 2018. gada augustam – kā paredzēts esošajā nolīgumā, Kotonū nolīgumā, – tā būtu gatava sākt sarunas ar ĀKK partnervalstīm.

• Kotonū nolīgums (vispārīga informācija)
• Eiropas Komisija iesaka sarunu norāžu projektu modernizētai partnerībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, 2017. gada 12. decembris

ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai

Padome apsprieda ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai. Pamatojoties uz Komisijas sniegtu informāciju, ministri izvērtēja fonda īstenošanu, tā galvenos sasniegumus un pašreizējo situāciju attiecībā uz finanšu aspektiem.

No 2018. gada 8. maija ir panākta vienošanās par 147 programmām kopā €2,59 miljardu apmērā, kas sadalīti starp trim ģeogrāfiskajām zonām – Sāhelas un Čadas ezera zonu, Āfrikas ragu un Ziemeļāfriku. Fondu finansē gan ES, gan atsevišķas dalībvalstis. Kopumā ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai līdzekļi 2017. gada beigās bija sasnieguši €3,39 miljardus.

Ārējo finansēšanas instrumentu izmantošana

Ministri apmainījās viedokļiem par ārvalstu palīdzības budžetu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, balstoties uz priekšlikumiem par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), ar kuriem Komisija nāca klajā 2. maijā.

Komisija ierosina ES ārpolitikas finansēšanai nākamajā DFS piešķirt €123 miljardus. Tas ir par 26 % vairāk nekā pašreizējā laikposmā.

Padome arī pieņēma secinājumus par ES ārējo darbību finansēšanas instrumentu īstenošanu 2016. gadā, kā arī par visu finansējuma avotu efektīvu izmantošanu un citiem īstenošanas veidiem ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.

• Komisijas DFS faktu lapa par ārējo darbību – "Kaimiņreģioni un pasaule"
• Padomes secinājumi par ES ārējās darbības finansēšanas instrumentu īstenošanu 2016. gadā
• Padomes secinājumi par investīcijām ilgtspējīgā attīstībā

Enerģētika un attīstība

Padome pieņēma secinājumus par veidiem, kā sadarbība enerģētikas jomā var palīdzēt sekmēt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

Secinājumos ir izcelti trīs galvenie mērķi enerģētikas un attīstības jomā: risināt nepietiekamas enerģijas pieejamības problēmu, palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas ražošanu, dot ieguldījumu globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumu.