Skip to content

Sīrija

ES atbalsta Sīrijas tautu. Tā atbalsta miermīlīgu un iekļaujošu pāreju Sīrijā, cilvēktiesību ievērošanu un valsts sociālekonomisko atveseļošanu.

Atjaunotas attiecības ar Sīriju

Pēc noziedzīgā al Asada režīma krišanas 2024. gadā un citām politiskām norisēm Sīrijā ES ir veikusi svarīgus pasākumus, lai stiprinātu divpusējās attiecības ar Sīriju, tostarp šādus pasākumus:

  • pilnīgas ES un Sīrijas sadarbības nolīguma piemērošanas atjaunošana (2026),
  • visu ekonomisko sankciju pret Sīriju atcelšana, izņemot tās, kuru pamatā ir drošības apsvērumi (2025).

Padomes secinājumi par Sīriju

ES politiku attiecībā uz Sīriju nosaka Padomes 2025. gada 23. jūnija secinājumi, kuros ES atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos atbalstīt Sīrijas tautu un miermīlīgu un iekļaujošu Sīrijas vadītu un Sīrijas atbildībā esošu pāreju, lai palīdzētu veidot labāku nākotni visiem Sīrijas iedzīvotājiem.

ES ir gatava sadarboties ar pārejas posma valdību reģionālos un daudzpusējos forumos un mudina visus ārējos aktorus bez izņēmuma pilnībā ievērot Sīrijas vienotību, neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.

ES nosoda jebkādas vienpusējas ārvalstu militāras darbības un klātbūtni, kā arī jebkādus mēģinājumus graut Sīrijas stabilitāti un miermīlīgas pārejas izredzes, tostarp ar ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos.

Pilnīgas ES un Sīrijas sadarbības nolīguma piemērošanas atjaunošana

Padome 2026. gada maijā nolēma izbeigt daļēju ES un Sīrijas sadarbības nolīguma apturēšanu, kas tika ieviesta 2011. gadā, reaģējot uz represijām pret Sīrijas iedzīvotājiem un al Asada režīma izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

1977. gadā noslēgtais sadarbības nolīgums nodrošina pamatu ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām starp ES un Sīriju. Cita starpā ar to tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi konkrētu Sīrijas produktu, tostarp naftas, naftas produktu, zelta, dārgmetālu un dimantu, importam Eiropas Savienībā.

Pret Sīriju vērsto ekonomisko sankciju apturēšana

2025. gada maijā ES atcēla visas ekonomiskās sankcijas pret Sīriju, izņemot tās, kuru pamatā ir drošības apsvērumi un kuras arī attiecas uz ieročiem un tehnoloģijām, kas varētu tikt izmantotas iekšējām represijām.

ES ir saglabājusi sankcijas saistībā ar al Asada režīmu saskaņā ar savu aicinājumu saukt pie atbildības noziegumu izdarītājus un turpina uzraudzīt notikumu attīstību uz vietas.

ES un Sīrijas augsta līmeņa politiskais dialogs

Pirmais augsta līmeņa politiskais dialogs starp ES un Sīriju notika 2026. gada maijā. Dialogs bija iespēja panākt progresu attiecību normalizēšanā starp ES un Sīriju un pārrunāt ES atbalstu Sīrijas pārejas posma iestāžu centieniem panākt Sīrijas stabilizāciju, sociālekonomisko atveseļošanu un iekļaujošu politisko pāreju.

ES palīdzība Sīrijas iedzīvotājiem

Vairāk nekā 15 gadus ilgušais konflikts Sīrijā ir radījis milzīgas ciešanas civiliedzīvotājiem un vienu no smagākajām humanitārajām krīzēm pasaulē.

Pastāvīga pārvietošana, sagrauta pamatpakalpojumu sistēma un plaša infrastruktūras iznīcināšana ir novedusi pie tā, ka 2026. gadā 15,6 miljoniem cilvēku ir steidzami nepieciešama humānā palīdzība. Tas nozīmē, ka 6 no 10 sīriešiem ir vajadzīga humānā palīdzība.

5,5 miljoni cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē, un 3,6 miljoni Sīrijas bēgļu ir reģistrēti kaimiņvalstīs (Turcijā, Libānā un Jordānijā).

Vairāk nekā 13,3 miljonam cilvēku trūkst pārtikas. Gandrīz 2,7 miljoni bērnu neapmeklē skolu.

ES un tās dalībvalstis ir vadošās starptautiskās palīdzības līdzekļu devējas tiem, kurus skāris konflikts Sīrijā. Kopš krīzes sākuma 2011. gadā ES un tās dalībvalstis ir mobilizējušas vairāk nekā 41 miljardu EUR Sīrijas iedzīvotāju atbalstam gan valsts iekšienē, gan visā reģionā.

Šis finansējums sedz dzīvības glābšanas humāno palīdzību, pamatpakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi un izglītību, kā arī ilgtermiņa sociālekonomisko atveseļošanu un rekonstrukciju.

Palīdzību sniedz, izmantojot humānās palīdzības partnerus, piemēram, NVO, ANO aģentūras un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustību, kas visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem nodrošina veselības aprūpi, pārtikas palīdzību, ūdens, sanitārijas un higiēnas pakalpojumus, aizsardzību, pajumti un izglītību.

Sankcijas pret al Asada režīmu

Ņemot vērā vardarbības eskalāciju un nepieņemamo situāciju cilvēktiesību jomā, Eiropas Savienība 2011. gada maijā pārtrauca visu divpusējo sadarbību ar Sīrijas valdību un tās atbalstītājiem.

Laikposmā no 2011. līdz 2024. gadam ES pieņēma sankcijas pret al Asada (Al-Assad) režīmu. Tomēr pēc režīma krišanas ES 2025. gada 24. februārī apturēja vairākas sankcijas, tostarp enerģētikas, transporta un finanšu darījumu jomā, lai veicinātu sadarbību ar valsti, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

2025. gada 28. maijā ES atcēla visas ekonomiskās sankcijas pret Sīriju, izņemot tās, kuru pamatā ir drošības apsvērumi.

Pārējās ekonomiskās sankcijas ir šādas:

  • ieroču embargo;
  • eksporta ierobežojumi divējāda lietojuma precēm, iekšējām represijām paredzētam aprīkojumam un tehnoloģijām un pārtveršanas un novērošanas programmatūrai;
  • tirdzniecības aizliegums precēm, kuras ir daļa no Sīrijas kultūras mantojuma.

Tajā pašā laikā ES nolēma saglabāt sankcijas pret personām un vienībām, kas saistītas ar al Asada režīmu un ir atbildīgas par vardarbīgām represijām pret Sīrijas tautu un par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Sarakstā iekļautajām personām un vienībām piemēro aktīvu iesaldēšanu, un tām nedrīkst darīt pieejamus nekādus naudas līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Personām piemēro arī ceļošanas aizliegumu.

Šīs sankcijas pēdējoreiz tika pagarinātas līdz 2027. gada 1. jūnijam.

Turklāt laikposmā no 2023. līdz 2025. gadam ES saskaņā ar globālo cilvēktiesību sankciju režīmu piemēroja sankcijas personām un vienībām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

ES tiesību aktos attiecībā uz sankcijām, kas ir vērstas pret al Asada režīmu ir iekļauti izņēmumi humanitāru apsvērumu dēļ, lai nodrošinātu nepārtrauktu humānās palīdzības sniegšanu jebkurai valsts daļai.

Terorisma novēršana

“Da’esh” un citu teroristu grupu klātbūtne Sīrijā rada nopietnus draudus šai valstij, plašākam reģionam un starptautiskajai sabiedrībai kopumā. Tādēļ 2015. gada martā ES pieņēma ES reģionālu stratēģiju attiecībā uz Sīriju, kā arī attiecībā uz “ISIL”/“Da’esh” radīto apdraudējumu.

Pēc “Da’esh” teritoriālās sakāves 2019. gadā ES turpināja atbalstīt starptautiskos centienus novērst “Da’esh” atdzimšanu. 2024. gada decembrī Padome atkārtoti apliecināja savu nelokāmo apņemšanos apkarot terorismu Sīrijā un strādāt pie globālās koalīcijas pret “Da’esh”.

Skatīt arī

Karte, kurā izceltas Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstis
ES nostāja attiecībā uz situāciju Tuvajos Austrumos

ES nostāja attiecībā uz situāciju Tuvajos Austrumos

Integrētā krīzes situāciju politiskā reaģēšana (IPCR)

Integrētā krīzes situāciju politiskā reaģēšana (IPCR)

Kādēļ ES pieņem sankcijas?

Kādēļ ES pieņem sankcijas?