Skip to content
  • Ārlietu padome

Ārlietu padome, 28.05.2018., 2018. gada 28. maijs

Galvenie rezultāti

Irāna

Ārlietu padomē notika debates par Irānu, jo īpaši attiecībā uz vienošanos par Irānas kodolprogrammu – Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (KVRP) –, pēc ASV izstāšanās no šīs vienošanās, par ko tā paziņoja 8. maijā. Debates bija turpinājums ES vadītāju apspriedēm Sofijā 16. maijā, kad vadītāji vienprātīgi nolēma, ka ES saglabās savu dalību rīcības plānā, kamēr vien vienošanos pilnībā ievēros Irāna, un tie Komisijai deva zaļo gaismu būt gatavai rīkoties, kad vien tiks skartas Eiropas intereses.

Ministri uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt KVRP, kas ir nepieciešams drošībai reģionā un līdz ar to – drošībai Eiropā un ārpus tās. Ministri arī pauda atzinību par pasākumiem, ko Eiropas Komisija jau veikusi, lai aizsargātu Eiropas uzņēmumus, kas ir iesaistījušies darījumos ar Irānu pēc to sankciju atcelšanas, kas saistītas ar kodolmateriāliem. Tie uzteica visus centienus, jo īpaši Augstās pārstāves un E3 ārlietu ministru (Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes) centienus nodrošināt, lai Irāna turpina īstenot vienošanos, kuras mērķis ir novērst kodolieroču izstrādi šajā valstī.

Mēs atkārtoti paužam spēcīgu politisku vienotības apliecinājumu attiecībā uz vienošanos par Irānas kodolprogrammu. Eiropas Savienībai šis nav ekonomisko interešu, bet gan drošības jautājums. Jo mēs uzskatām, ka bez vienošanās par Irānas kodolprogrammu uz spēles būtu likta reģiona un Eiropas drošība. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri arī pieskārās citiem jautājumiem, kas neskar KVRP, jo īpaši ES bažām par Irānas ballistisko raķešu programmu un Irānas lomai reģionālos konfliktos, galvenokārt Sīrijā un Jemenā, kā arī cilvēktiesību stāvoklim. Šie jautājumi tiek risināti nesaistīti ar KVRP. Nesen, piedaloties vairākām dalībvalstīm, ES vadīja centienus sadarboties ar Irānu attiecībā uz Jemenu; Romā 3. maijā tāpēc notika diplomātiska līmeņa sanāksme, kurā tika apspriesti konkrēti pasākumi ar mērķi vairot uzticēšanos.

Ārlietu ministri arī uzsvēra to, cik svarīgas Eiropas Savienībai ir transatlantiskās attiecības, un to, ka ir jāturpina sadarboties ar ASV, kas ir ilglaicīgs partneris un sabiedrotais attiecībā uz visiem jautājumiem, tostarp Irānu.

Venecuēla

Ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par Venecuēlu pēc tam, kad 20. maijā notika prezidenta un reģionālās vēlēšanas, kurās uz otru sešu gadu termiņu tika atkārtoti ievēlēts Nikolass Maduro (Nicolás Maduro). Padome pieņēma secinājumus par Venecuēlu, uzsverot, ka vēlēšanām un to rezultātiem trūka ticamības, jo vēlēšanu process nenodrošināja nepieciešamās garantijas, lai vēlēšanas būtu iekļaujošas un demokrātiskas. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES aicina rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas saskaņā ar starptautiski atzītām demokrātijas normām un Venecuēlas konstitucionālo kārtību.

Secinājumos pausts, ka šajā saistībā ES rīkosies raiti, atbilstoši pastāvošajām procedūrām, ar mērķi noteikt papildu ierobežojošus pasākumus, kas būtu konkrēti, atsaucami un kas nekaitētu Venecuēlas iedzīvotājiem, kuru nožēlojamo stāvokli ES vēlas atvieglot.

Gazas josla

Pusdienu laikā ārlietu ministri apsprieda situāciju Gazas joslā pēc nesenajiem notikumiem, tostarp saistībā ar ASV vēstniecības Izraēlā pārcelšanu uz Jeruzalemi. Viņi vienojās par to, ka ir jārīkojas nekavējoties, lai, cita starpā uzlabojot humānās palīdzības piekļuvi, nepieļautu turpmāku dzīvību zaudēšanu. Ministri arī uzsvēra, ka ir svarīgi atjaunot politisko procesu, un atkārtoti apstiprināja ES vienoto nostāju par nepieciešamību rast risinājumu, kas paredz divu valstu pastāvēšanu ar Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu.

Kongo Demokrātiskā Republika

Padome apsprieda situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR). Ārlietu ministri uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt ticamu, likumīgu, vienprātīgu un iekļaujošu vēlēšanu procesu, kura gaidāmais galarezultāts būtu 2018. gada 23. decembrī plānotās vispārējās vēlēšanas. Ministri arī pauda bažas par smago humanitāro situāciju saistībā ar neseno Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu.

Nolīgums, kas aizstās Kotonū nolīgumu

Ārlietu ministri izvērtēja progresu, kas panākts, gatavojot Padomes lēmumu, ar ko Komisiju pilnvaro sākt sarunas par turpmāko partnerību starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm (nolīgumu, kas aizstās Kotonū nolīgumu).

Padome lūdza pastāvīgos pārstāvjus (Pastāvīgo pārstāvju komiteju) tuvākajās dienās turpināt darbu pie tā, lai prezidentvalsts Bulgārijas vadībā varētu pabeigt sarunu pilnvaru izstrādi un tās pieņemt.

Sanāksmju dosjē

Paziņojumi presei

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Ārlietu padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 16. janvāris