Ārlietu padome, 21.01.2019., 2019. gada 21. janvāris

Galvenie rezultāti

Aktuālie notikumi

Ārlietu padome sākās ar diskusiju par aktuālajiem notikumiem. Ārlietu ministri īsumā aplūkoja galvenos steidzami risināmos jautājumus starptautiskajā darba kārtībā, tostarp situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, Venecuēlā un Sīrijā. Tika pieminēts arī tas, ka ir pieņemti Padomes secinājumi par situāciju Nikaragvā, kā arī tas, ka sankciju sarakstos ir iekļautas pirmās personas saskaņā ar jauno ES sankciju režīmu pret ķīmisko ieroču izmantošanu un izplatīšanu. Augstā pārstāve un ārlietu ministri arī minēja 2019. gada 17. janvārī Bogotā, Kolumbijā, notikušo bumbas sprādzienu, kā arī jaunāko notikumu attīstību saistībā ar Jemenu.

Dezinformācija

Mēs apspriedām dezinformāciju, jo īpaši saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ļoti liela uzmanība tika pievērsta vajadzībai apskatīt visdažādākos dezinformācijas veidus, kas dažādās izpausmēs nāk gan no ES iekšienes, gan no ārpuses. Mēs nolēmām šajā jautājumā uz priekšu virzīties ātri un ar lielu apņemšanos rīcības plānu īstenot. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Padome apsprieda rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai, ar ko Augstā pārstāve un Eiropas Komisija nāca klajā 2018. gada 5. decembrī. Ārlietu ministri pauda spēcīgu atbalstu kopīgajam rīcības plānam.

Viņi apmainījās viedokļiem par rīcības plāna īstenošanu, koncentrējoties uz tā ārējiem aspektiem. Viņi uzsvēra to, ka ir jāizstrādā kopīga un visaptveroša reakcija uz drošības izaicinājumiem, ko rada ārvalstu iejaukšanās, vienlaikus respektējot valstu pieejas un aizsargājot plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību.

Viņi izcēla ES agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidi, kuras mērķis ir dalīties pieredzē un paraugpraksē un sekmēt koordinētu rīcību, proti, izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas. Ministri uzsvēra, ka cīņā pret dezinformāciju ir jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību, tostarp ar PSO un NVO, uzņēmumiem un akadēmiskajām aprindām, kā arī jāstrādā kopā ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši NATO un G7, lai pret dezinformāciju cīnītos efektīvāk. Viņi arī uzsvēra, ka ir svarīgi sekmēt kaimiņvalstu noturības stiprināšanu.

Padome secināja, ka pret dezinformāciju būtu jācīnās plašākā – ārvalstu iejaukšanās, hibrīddraudu un stratēģiskās komunikācijas – kontekstā, izveidojot spēcīgākas ES operatīvās spējas. Tas nozīmē, ka ir jānostiprina Eiropas Ārējas darbības dienesta trīs stratēģiskās komunikācijas darba grupas, kas tika izveidotas ar mērķi sekmēt uz faktiem balstītus vēstījumus par Eiropas Savienību Austrumu kaimiņreģionā, Dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānos.

ES un Arābu valstu līgas attiecības

Ārlietu ministri piedalījās apspriedēs, kurās gatavojās ES un Arābu valstu līgas (AVL) ministru sanāksmei, kas Briselē notiks 2019. gada 4. februārī un kam drīz sekos pirmais ES un AVL samits, kas plānots 2019. gada 24. un 25. februārī Šarmelšeikā, Ēģiptē.

Padome atkārtoti apstiprināja, cik liela nozīme ir spēcīgai ES un AVL partnerībai. Ārlietu ministri apsprieda vajadzību sadarboties ar AVL, lai pievērstos plašam jautājumu un kopīgu izaicinājumu lokam, piemēram, multilaterālismam, tirdzniecībai un investīcijām, cīņai pret terorismu, migrācijai un klimata pārmaiņām, kā arī reģionāliem jautājumiem.

• ES un Arābu valstu līgas attiecības (EĀDD)

ES un ASEAN attiecības

Padome apsprieda 22. ES un ASEAN ministru sanāksmi, kas Briselē notika tajā pašā dienā. Padome pieņēma secinājumus par ES un ASEAN attiecībām.

• Padomes secinājumi par ES un ASEAN attiecībām
• ES un ASEAN ministru sanāksme, 21.01.2019.