Ārlietu padome, 18.02.2019., 2019. gada 18. februāris

Galvenie rezultāti

Ukraina

Piecus gadus pēc notikumiem Maidanā mēs rīkojām plašu diskusiju par centieniem atbalstīt šo valsti. Runājot par reformu procesu, ja mēs salīdzinām ar situāciju pirms pieciem gadiem, tad Ukraina pašlaik ir pilnīgi cita valsts. Joprojām ir daudz darāmā saistībā ar sociāli ekonomiskajām reformām un korupcijas apkarošanu, taču Ukraina acīmredzami ir daudz sasniegusi, un par to, ka Ukrainas iedzīvotāji ir guvuši labumu no šī procesa, visvairāk ir jāpateicas mūsu asociācijas nolīgumam, padziļinātām un visaptverošām brīvās tirdzniecības zonām un vīzu režīma liberalizācijas nolīgumam, kurus mēs esam ieviesuši. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Padomē notika visaptverošas diskusijas par Ukrainu, pievēršoties reformu procesam, kā arī drošības un humanitārajai situācijai, jo īpaši Ukrainas austrumdaļā un Azovas jūrā. Padome atkārtoti apliecināja pilnīgu atbalstu Ukrainas neatkarībai, teritoriālajai integritātei un suverenitātei un turpināja nosodīt Krievijas īstenoto Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju.

Ārlietu ministri atzina svarīgo progresu, ko Ukraina ir guvusi svarīgās jomās pēdējo piecu gadu laikā. Viņi izcēla vajadzību saglabāt reformas tempu, lai nodrošinātu līdz šim sasniegto rezultātu ilgtermiņa noturību, jo īpaši saistībā ar gaidāmajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām.

Padome arī norādīja, cik svarīgi ir nodrošināt, lai vēlēšanas Ukrainā notiktu pareizi. Viņi uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt, lai EDSO vēlēšanu novērošanas misija var pildīt savus pienākumus un novērot vēlēšanas pilnīgi atbilstīgi ierastajai praksei.

Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā ES var palīdzēt, ņemot vērā notikumus Azovas jūrā un Kerčas šaurumā, jo īpaši ar pastiprinātu atbalstu skartajām teritorijām, tostarp tādās nozarēs kā dzelzceļa un un autoceļu savienojumi, apmācības un atbalsts MVU. Viņi atkārtoti uzsvēra ES aicinājumu nekavējoties atbrīvot visus aizturētos Ukrainas jūrniekus, kā arī atgriezt arestētos kuģus un visiem kuģiem atļaut brīvu pārvietošanos pa Kerčas šaurumu.

• ES attiecības ar Ukrainu (vispārīga informācija)

Sīrija

Padome pārrunāja stāvokli Sīrijā. Ārlietu ministri atkārtoti pauda pilnīgu un pastāvīgu ES atbalstu ANO īpašā sūtņa Geira Pēdešena (Geir Pedersen) centieniem un ANO vadītajam Ženēvas miera procesam Sīrijā, kas joprojām ir izšķirošs ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2254 īstenošanai un ticamai politiskajai pārejai kā vienīgajam ilgtspējīgajam konflikta ilgtermiņa risinājumam. Ministri atkārtoja, ka ES būs gatava palīdzēt Sīrijas atjaunošanas darbā tikai tad, kad būs pārliecinoši sākta visaptveroša, patiesa un iekļaujoša politiskā pāreja.

Ministri apsprieda gatavošanos trešajai Briseles konferencei "Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei", kura notiks 12.–14. martā un kura joprojām ir svarīga, lai turpinātu piesaistīt starptautisko kopienu humanitārajiem un izturētspējas veidošanas centieniem Sīrijas iedzīvotāju un uzņēmēju kopienu labā. Augstā pārstāve uzsvēra, ka konferencē vēl lielāka uzmanība tiks pievērsta pilsoniskās sabiedrības un sieviešu lomai un ka centrāls būs jautājums par atbildību un cīņu pret nesodāmību.

• Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei – Briseles konference, 12.–14.03.2019.
• Sīrija: Padomes reakcija uz krīzi (vispārīga informācija)

Venecuēla

Ārlietu ministri apsprieda situāciju Venecuēlā pēc 7. februārī Montevideo notikušās starptautiskās kontaktgrupas pirmās sanāksmes un pirms ES un Urugvajas vadītās tehniskās misijas ierašanās Karakasā. Misija strādās pie tā, lai izvērtētu, kādu atbalstu var sniegt nolūkā atvērt ceļu demokrātiskam un mierīgam krīzes risinājumam, un jo īpaši agrīnai prezidenta vēlēšanu rīkošanai.

Ārlietu ministri arī uzsvēra, ka humānā palīdzība būtu jāsniedz tiem, kam tas ir vajadzīgs, un to nevajadzētu izmantot politiskiem mērķiem, kas atšķiras no starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

Humāno palīdzību nekad nedrīkst izmantot citiem mērķiem, kas nav saistīti ar palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, kuriem tā ir nepieciešama. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

• Venecuēla: Padomes reakcija uz krīzi

Āfrikas rags

Padome pārrunāja stāvokli Āfrikas ragā. Augstā pārstāve informēja ministrus par savu vizīti uz šo reģionu iepriekšējā nedēļā. Ārlietu ministri atzinīgi vērtēja vēsturisko Etiopijas un Eritrejas miera līgumu. Viņi apsprieda, kā ES var atbalstīt šo līdz šim nepieredzēto iespēju paātrināt samierināšanos un ekonomisko integrāciju Āfrikas ragā. Viņi atkārtoti apstiprināja ES iesaistīšanos reģionā, kurš joprojām sastopas ar nopietnām problēmām, jo īpaši drošības situāciju Somālijā. Viņi arī uzsvēra, ka ir stingri jāpievēršas tam, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības, kā arī to migrantu situācijai, kuri dodas bīstamā ceļā – dažreiz pat ļoti agrīnā vecumā.

Aktuālie notikumi

Padomes sanāksmes sākumā ārlietu ministri atzinīgi vērtēja to, ka spēkā stājusies Prespas vienošanās, kura ļaus mainīt Ziemeļmaķedonijas nosaukumu. Padome īsumā apsprieda situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā.