Ārlietu padome, 10.12.2018., 2018. gada 10. decembris

Galvenie rezultāti

Irāna

Padomē apsprieda Irānu. Ministri koncentrējās uz Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (vienošanās par Irānas kodolprogrammu) īstenošanu, tostarp uz ES pastāvīgajiem centieniem, lai ar Irānu saglabātu efektīvus finanšu kanālus un veidotu leģitīmas tirdzniecības attiecības, ņemot vērā to, ka ASV 2018. gada 5. novembrī atkārtoti noteikusi sankcijas. Viņi apsprieda arī bažas saistībā ar Irānas pārstāvju neseno rīcību Eiropas teritorijā, Irānas ballistisko raķešu programmu un citus reģionālās drošības aspektus.

Dalībvalstis bija vienisprātis, ka nepieciešams saglabāt mūsu vispārējo politiku attiecībā uz Irānu, sākot ar mūsu visu stingro ieinteresētību saglabāt esošo Kopīgo visaptverošo rīcības plānu. Tas, ka ES pilnībā atbalsta Kopīgā visaptverošā rīcības plāna īstenošanu, nenozīmē, ka mēs atstājam novārtā citus jautājumus. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Rietumbalkāni

Ārlietu ministri apsprieda Rietumbalkānus. Pēc gada, kad noritējusi ļoti intensīva attiecību veidošana starp ES un Rietumbalkāniem, ministriem bija iespēja izvērtēt ES iesaisti un sadarbību ar šo reģionu. Viņi atkārtoti apstiprināja ES nelokāmo atbalstu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai. Viņi arī atgādināja, ka sagaida turpmākus soļus saistībā ar reģiona virzību uz Eiropu, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu un korupcijas apkarošanu.

Ministri apsprieda jaunākās norises Bosnijā un Hercegovinā, turpinot darbu saistībā ar iepriekšējā Ārlietu padomes sanāksmē apspriestajiem jautājumiem, un atgādināja nepieciešamību veidot visu līmeņu pārvaldes iestādes un sadarboties, lai virzītos uz priekšu reformu programmas jomā. Viņi arī uzsvēra to, cik svarīgi ir atbalstīt centienus īstenot Prespas vienošanos starp Skopji un Atēnām. Ministri pauda atbalstu tam, lai ES stingri koncentrētos uz Belgradas un Prištinas dialogu. Šajā sakarā viņi arī darīja zināmas savas bažas par Kosovas valdības lēmumu līdz 100 % palielināt tarifus precēm no Serbijas un Bosnijas un Hercegovinas, kas ir skaidrs Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma pārkāpums.

• Infografika – ES un Rietumbalkānu savstarpējās saiknes

Ukraina

Padome apsprieda jaunākās norises Ukrainā. Ārlietu ministri atgādināja, ka viņiem ir visdziļākās bažas par bīstamo spriedzes palielināšanos Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Viņi arī atkārtoti apstiprināja, ka ES neatzīst 2018. gada 11. novembra "vēlēšanas", kuras tā uzskata par nelikumīgām un neleģitīmām. Padome pievienoja deviņas personas, kas iesaistītas tā dēvētajās "vēlēšanās", to personu sarakstam, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Pusdienu laikā Augstā pārstāve un ārlietu ministri apmainījās viedokļiem ar Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Kļimkinu (Pavlo Klimkin). Viņi galvenokārt pievērsās jaunākajām norisēm Azovas jūrā un drošības situācijai Ukrainā, kā arī apsprieda iespējamu ES atbalstu, lai palīdzētu skartajiem reģioniem Ukrainas dienvidaustrumos.

• Ukraina: ES sankciju sarakstā iekļauj deviņas personas, kas iesaistītas "vēlēšanās" "Doņeckas Tautas Republikā" un "Luhanskas Tautas Republikā" (paziņojums presei, 10.12.2018.)
• ES vārdā sniegta Augstās pārstāves deklarācija par pieaugošo spriedzi Azovas jūrā, 2018. gada 28. novembris

Venecuēla

Padome apsprieda stāvokli Venecuēlā. Augstā pārstāve ārlietu ministriem sniedza jaunāko informāciju par darbu, kas pašlaik tiek veikts, lai rastu iespēju izveidot starptautisku kontaktgrupu, kura, ja tiks ievēroti attiecīgie nosacījumi, varētu palīdzēt sekmēt politisko procesu. Padome arī apstiprināja savu stingro nostāju par mērķtiecīgajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ir spēkā attiecībā uz Venecuēlu.

Mēs, eiropieši, uzskatām, ka jebkāda politiska kursa trūkums varētu būt bīstama pieeja, un ka sankcijas vienmēr būtu jāpapildina ar iespēju veidot dialogu un sadarbību. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ārlietu ministri arī atkārtoja, ka 2018. gada 20. maija vēlēšanām un to rezultātam trūkst jebkādas ticamības, jo vēlēšanu process nenodrošināja garantijas, kas vajadzīgas iekļaujošām un demokrātiskām vēlēšanām. Viņi vienojās par kopīgu ES pieeju, ņemot vērā to, ka 2019. gada 10. janvārī sāksies prezidenta Maduro otrais pilnvaru termiņš.

Padome arī atgādināja savu apņemšanos atbalstīt Venecuēlas iedzīvotājus, arī kaimiņvalstīs, un atbalstīt venecuēliešu sociālekonomisko iekļaušanu un uzņēmējkopienu izturētspēju. Šajā sakarā ministri atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija 2018. gada 4. decembrī papildus piešķīrusi 20 miljonus EUR, lai reaģētu uz to cilvēku steidzamajām vajadzībām, kurus skārusi sociāli ekonomiskā krīze Venecuēlā.

• ES ierobežojošie pasākumi pret Venecuēlu (vispārīga informācija)

ES un Āfrikas Savienības sadarbība

Ārlietu ministri apsprieda ES un Āfrikas Savienības (ĀS) sadarbību, ņemot vērā pirmo ES un ĀS ministru starpsamitu sanāksmi, kas notiks 2019. gada 21. un 22. janvārī Briselē. Sanāksmē tiks izskatīti jautājumi par trim galvenajiem tematiem: politiskie aspekti (miers, drošība un pārvaldība), ekonomiskie aspekti (investīcijas, tirdzniecība un prasmes) un multilaterālisms (sadarbības stiprināšana nolūkā stiprināt uz noteikumiem balstītu globālo kārtību).

Ministri izrādīja nepārprotamu ieinteresētību pastiprināt ES stratēģisko partnerību ar Āfriku. Viņi uzsvēra, ka svarīgi ir sadarboties ar jaunatni. Viņi atzīmēja jau panākto progresu, sadarbojoties miera, drošības un pārvaldības jomā, tostarp 2018. gada 23. maijā parakstot ES un ĀS saprašanās memorandu. Kas attiecas uz migrāciju un mobilitāti, viņi uzsvēra darbu, kas veikts saistībā ar kopīgo Valletas rīcības plānu. Ministri arī uzsvēra, ka privātajam sektoram un privātajām investīcijām ir būtiska nozīme ES un Āfrikas attiecību veicināšanā. Viņi atzinīgi vērtēja ierosināto jauno Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi.

• ES un Āfrikas attiecības (vispārīga informācija)