Ārlietu padome, 19.11.2018., 2018. gada 19. novembris

Galvenie rezultāti

Aktuālie notikumi

Ārlietu ministri apsprieda vissteidzamākos starptautiskās darba kārtības jautājumus. Pēc ASV sankciju stāšanās spēkā 2018. gada 5. novembrī viņi uzsvēra, ka joprojām pilnībā atbalsta vienošanos par Irānas kodolprogrammu (JCPOA). Viņi norādīja, ka Irāna turpina īstenot vienošanos, kā 13. reizi apliecinājusi Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (SAEA). Tajā pašā laikā viņi pauda pilnīgu solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kuras piedzīvojušas Irānas pārstāvju nepieņemamu rīcību Eiropas teritorijā, un apliecināja gatavību apsvērt piemērotu mērķtiecīgu atbildi.

Ārlietu ministri pieskārās arī rezultātiem starptautiskajā konferencē par Lībiju, kuru 12. un 13. novembrī Palermo uzņēma Itālijas valdība, un stāvoklim Gazā pēc jaunākā vardarbības uzliesmojuma.

Vidusāzija

Ārlietu ministri sprieda par Vidusāziju (Kazahstānu, Kirgizstānas Republiku, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu) pirms 14. ES un Vidusāzijas ministru tikšanās, kas 23. novembrī notiks Briselē. Ārlietu ministri atzīmēja nesenās nozīmīgās pārmaiņas reģionā un jauno impulsu divpusējā un reģionālā sadarbībā. Viņi pauda spēcīgu ieinteresētību pastiprināt ES iesaisti Vidusāzijā tādās jomās kā atbalsts reformai un ekonomiskai attīstībai, kā arī ilgtspējīgas savienojamības veicināšana un reģionālu nosacījumu veicināšana mieram un stabilitātei Afganistānā.

Šīs apspriedes rezultāti tiks izmantoti, izstrādājot jauno ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju, kuru paredzēts pieņemt 2019. gadā.

• ES attiecības ar Vidusāziju, faktu lapa

Bosnija un Hercegovina

Padome apsprieda jautājumu par Bosniju un Hercegovinu pēc 7. oktobrī notikušajam vēlēšanām. Ārlietu ministri uzsvēra, ka ir svarīgi pēc iespējas drīz izveidot valdības visos līmeņos. Tas dos iespēju politiskajiem līderiem pilnībā atgriezties pie reformu programmas. Padome uzsvēra, ka joprojām svarīga ir reformu procesa turpināšana, lai reaģētu uz pilsoņu, jo īpaši jauniešu, centieniem. Viņi atzīmēja arī to, ka vajadzētu veikt vēlēšanu likuma reformu.

Jemena

Ārlietu ministri apsprieda situāciju Jemenā. Ministri apmainījās viedokļiem par notiekošajiem ES centieniem, jo īpaši saistībā ar politisko atbalstu un humāno palīdzību. Viņi vēlreiz apliecināja savu spēcīgo atbalstu ANO vadītajam procesam un ANO īpašajam sūtnim Martinam Grifitsam (Martin Griffiths).

Es uzskatu, ka šobrīd, kad mēs redzam iepriecinošus soļus virzienā uz spriedzes mazināšanu, ir īstais laiks raidīt skaidru un spēcīgu vēstījumu visiem konfliktā iesaistītajiem, lai konsolidētu šos soļus, panāktu uguns pārtraukšanu un iesaistītos politiskās sarunās, ko vada ANO īpašais sūtnis Martins Grifitss. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Kopš 2015. gada ES ir piešķīrusi Jemenai humānās palīdzības finansējumu vairāk nekā 234 miljonu EUR apjomā. ES joprojām ir galvenais humānās palīdzības sniedzējs Jemenai.

• ES un Jemena, faktu lapa

Ukraina

Padomē notika viedokļu apmaiņa par jaunākajiem notikumiem Ukrainā, jo īpaši par situāciju Azovas jūrā un par 2018. gada 11. novembra "vēlēšanām" tā dēvētajā "Luhanskas Tautas Republikā" un "Doņeckas Tautas Republikā".

Ārlietu ministri atkārtoti pauda savu nesatricināmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Šajā sakarībā viņi atgādināja, ka ES neatzīst 2018. gada 11. novembra "vēlēšanas", kuras tā uzskata par nelikumīgām un neleģitīmām. Viņi apliecināja, ka ir gatavi apsvērt piemērotus mērķtiecīgus atbildes pasākumus. Ārlietu ministri atgādināja, ka joprojām būtiska ir pilnīga Minskas vienošanos īstenošana. Viņi arī uzsvēra ES pastāvīgo humanitāro iesaisti Ukrainas austrumdaļā, apmierinot to cilvēku vajadzības, kurus konflikts ir skāris vissmagāk.

Ministri pieminēja ES atbalstu reformu procesam Ukrainā. Gaidāmajā Asociācijas padomes sanāksmē, kas paredzēta 2018. gada 17. decembrī, ES un Ukrainai būs iespēja izskatīt reformu gaitu, kā arī citus divpusējai un globālajai sadarbībai nozīmīgus jautājumus.

• ES vārdā sniegta Augstās pārstāves deklarācija par 2018. gada 11. novembrī plānotajām "vēlēšanām" tā dēvētajā "Luhanskas Tautas Republikā" un "Doņeckas Tautas Republikā".
• Augstās pārstāves Federikas Mogerīni runa par situāciju Azovas jūrā, kopīgs paziņojums pēc ES un Ukrainas 2018. gada 9. jūlija samita Briselē
• ES attiecības ar Ukrainu (vispārīga informācija)

Drošība un aizsardzība

Ārlietu ministriem pievienojās aizsardzības ministri, lai apspriestu ES sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Viņi pārskatīja ES globālās stratēģijas īstenošanu šajā jomā, tostarp pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), Eiropas Aizsardzības fondu, militāro mobilitāti, Militārās plānošanas un īstenošanas centru (MPĪC), civilās KDAP paktu un priekšlikumu Eiropas Miera nodrošināšanas fondam.

Padome pieņēma secinājumus par drošību un aizsardzību.

• Drošība un aizsardzība: Padome atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, kas panākts pēdējo divu gadu laikā (paziņojums presei, 19.11.2018)
• ES sadarbība drošības un aizsardzības jomā (vispārīga informācija)