Ārlietu padome, 2020. gada 21. septembris

Galvenie rezultāti

Baltkrievija

Padomē notika viedokļu apmaiņa par Baltkrieviju, kuras laikā tā atkārtoti uzsvēra, ka ES neatzīst augustā notikušo vēlēšanu iznākumu, jo tās nebija ne brīvas, ne godīgas.

Ministri atzīmēja apņēmību un neatlaidību, kādu Baltkrievijas tauta izrāda, neraugoties uz represijām, pauda stingru solidaritāti tās demokrātiskajos centienos un aicināja EDSO pārraudzībā rīkot jaunas, brīvas un godīgas vēlēšanas.

Mēs stingri atbalstām Baltkrievijas tautas tiesības brīvi un demokrātiski izvēlēties savu līderi un savas valsts nākotni. Mums nav slēptas darba kārtības un mēs necenšamies iejaukties valsts iekšējās lietās. Mēs tikai aicinām uz valsts mēroga dialogu par to, kā atrisināt pašreizējo krīzi, un uz brīvām un godīgām vēlēšanām.

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri stingri atbalstīja Baltkrievijas suverenitāti un neatkarību un visus starptautiskos partnerus aicināja neiejaukties tās iekšējās lietās.

Tika apspriests arī jautājums par sankcijām, un ministri atkārtoti apliecināja politisko gribu pēc iespējas ātrāk pieņemt jaunus ierobežojošus pasākumus.

Visbeidzot, Padome arī pārskatīja ES attiecības ar Baltkrieviju kopumā, un šajā sakarā apsprieda turpmāku finansiālu atbalstu, ko varētu sniegt pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

Lībija

Turpinājumā Padome, pamatojoties Prezidentūras padomes priekšsēdētāja Faijeza as Sarradža (Fayez Al-Serraj) un Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Akilas Saleha (Aguila Saleh) 2020. gada 21. augusta paziņojumiem par Lībijas krīzes pārvarēšanu, apsprieda jaunākos notikumus Lībijā.

Ministri noteica šādas galvenās prioritātes: vienoties par pastāvīgu un ilgtspējīgu pamiera nolīgumu ANO vadīta procesa ietvaros, visā Lībijā atcelt naftas piegāžu blokādi un atsākt politisko dialogu.

Ministriem bija arī iespēja iepazīties ar nesen sāktās operācijas Irini rezultātiem ANO ieroču embargo īstenošanā.

Turklāt Padome pieņēma jaunas sankcijas, kas vērstas pret divām personām un trīs vienībām, kuras grauj mieru un drošību Lībijā, pārkāpj ieroču embargo vai pārkāpj cilvēktiesības.

Eiropas Savienība un Āfrikas Savienība

Pēc tam Padome apmainījās viedokļiem par ES attiecībām ar Āfrikas Savienības partneriem un veidiem, kā vidējā termiņā un ilgtermiņā attiecības ar Āfriku pastiprināt gan politiskā, gan ekonomiskā aspektā.

Ministri vienojās izstrādāt kopīgas stratēģiskās prioritātes, lai pavērtu ceļu sadarbībai nākamajā desmitgadē un koncentrētos uz taustāmiem rezultātiem pieejas "Eiropas komanda" garā.

Šajā sakarā Padome arī saņēma jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli sarunās pēc Kotonū nolīguma darbības beigām.

Aktuālie jautājumi

Pašreizējos apstākļos ministriem tika informēti par Venecuēlu un Starptautiskās kontaktgrupas pēdējās sanāksmes rezultātiem. Ministri vienojās, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāmobilizē visi centieni, lai palīdzētu Venecuēlas iedzīvotājiem rast miermīlīgu un demokrātisku risinājumu pašreizējai krīzei un lai risinātu iedzīvotāju steidzamās vajadzības.

Attiecībā uz Krieviju Augstais pārstāvis pievērsās Navaļnija (Navalny) kunga saindēšanai un vajadzībai steidzami veikt starptautisku izmeklēšanu, nodrošinot pilnīgu pārredzamību un sadarbību ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.

Ministri atzina, ka situācija Libānā ir smaga, un uzsvēra savu solidaritāti ar Libānas iedzīvotājiem, izceļot nepieciešamību ātri izveidot jaunu valdību.

Attiecībā uz Ķīnu Augstais pārstāvis informēja ministrus par ES un Ķīnas vadītāju 14. septembra videokonferenci, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pašreizējam stāvoklim sarunās par visaptverošu nolīgumu par ieguldījumiem un stāvokli cilvēktiesību jomā.

Visbeidzot attiecībā uz Turciju ministri pirms gaidāmās Eiropadomes sanāksmes īsi pievērsās situācijai Vidusjūras austrumdaļā. Ministri atzinīgi vērtēja dažus nesen spertos pozitīvos soļus, tomēr viņi aicināja Turciju veikt turpmākus pasākumus, lai mazinātu saspīlējumu.