Par attīstības politiku atbildīgo ministru videokonference, 2020. gada 23. novembris

Galvenie rezultāti

Parāda atvieglošana un ilgtspējīgas attīstības mērķi

Par attīstības politiku atbildīgie ES dalībvalstu ministri apsprieda parāda atvieglošanu, investīcijas un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši saistībā ar globālajiem reaģēšanas un atveseļošanas centieniem attiecībā uz Covid-19.

Mums jāizvairās no situācijas, kad dažas maksātnespējīgas valstis varētu izraisīt visaptverošu parādu krīzi, kam būtu vēl postošāka ietekme uz pasaules ekonomiku. Ir jārīkojas ātri, jo laiksnegaida. Labi pārvaldīta parāda atvieglošana ir visu mūsu interesēs.

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri ņēma vērā to, ka daudzas valstis, kurās ir neatmaksājams parāda līmenis, tostarp dažas valstis ar vidējiem ienākumiem, kuras tagad saskaras ar parādu apgrūtinājuma risku, no Covid-19 pandēmijas sekām cieš vēl vairāk. Ministri vienojās, ka būtu jāizvairās no situācijām, kurās maksātnespējīgas valstis varētu izraisīt visaptverošu parādu krīzi.

Diskusijās piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rīkotājdirektore Kristalīna Georgijeva (Kristalina Georgieva). Viņa uzsvēra visā pasaulē notiekošās parāda uzkrāšanās apmēru un raksturu, kā arī bīstamo mijiedarbību starp pandēmijas ietekmi un tās radīto ekonomisko kaitējumu.

Debatēs piedalījās arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezidents, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidente un Parīzes kluba priekšsēdētājs.

Ministri apsprieda arī to, kā Eiropas komanda, ko veido ES, tās dalībvalstis, to diplomātiskais tīkls, finanšu iestādes, tostarp valstu attīstības bankas, un īstenošanas aģentūras, kā arī EIB un ERAB, varētu vislabāk papildināt parādu atvieglošanas centienus daudzpusējā un valstu līmenī un palīdzēt partnervalstīm sagatavot noturīgu, ilgtspējīgu un zaļu atveseļošanu.

Augstais pārstāvis paziņoja, ka ES piešķirs 183 miljonus EUR SVF Katastrofu ierobežošanas un atbalsta trastā, lai 29 valstīs atbrīvotu fiskālo telpu, tādējādi ES padarot par lielāko līdzekļu devēju.

Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm

Pēc tam par attīstības politiku atbildīgie ES dalībvalstu ministri apsprieda to, kā veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm visās ārējās darbībās, ņemot vērā 2020. gada 25. novembrī gaidāmo kopīgo paziņojumu "ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) III: Vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā".

Ministri stingri norādīja, ka ES ir apņēmības pilna paātrināt centienus un aizsargāt un veicināt sieviešu un meiteņu cilvēktiesības, strādājot visās ES ārējās darbības jomās, tostarp saistībā ar tirdzniecību, zaļo kursu un un programmu sieviešu, miera un drošības jomā.

Ministri vienojās, ka ES būtu jāturpina rādīt piemēru un ka ar konkrētu rīcību ES pasaules mērogā izvirzītu centrā sieviešu un meiteņu tiesības, aizsardzību un balsi.

Citi jautājumi

Ministri tika informēti par aktuālo stāvokli sarunās par nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam; tas būs moderns un visaptverošs nolīgums, kas nodrošinātu pamatu turpmākajām attiecībām starp ES un ĀKK partnervalstīm Subsahāras Āfrikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā; sarunas par šo nolīgumu ir sasniegušas noslēdzošo posmu.

Tāpat ministri saņēma informāciju par Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) un par iespējamu ES attīstības sadarbību Tanzānijā.

Saistībā ar videokonferenci Padome ar rakstisku procedūru apstiprināja secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 14/2020 par ES attīstības palīdzību Kenijai.

• Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 14/2020 ES attīstības palīdzība Kenijai – Padomes secinājumi (2020. gada 20. novembris)