Ārlietu ministru videokonference, 2020. gada 19. novembris

Galvenie rezultāti

Aktuālie notikumi

Situācija Baltkrievijā turpina pasliktināties; valsts īstenotās represijas pret iedzīvotājiem nav pārtrauktas. Šodien mēs vienojāmies turpināt gatavoties nākamo sankciju noteikšanai, tādējādi reaģējot uz varas iestāžu brutalitāti un atbalstot Baltkrievijas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības.

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

ES ārlietu ministri apsprieda situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā un nemitīgās represijas pret protestētājiem un vienojās strādāt pie trešā sankciju kopuma.

Ministriem bija arī pirmā iespēja apmainīties viedokļiem par 2020. gada vēlēšanu rezultātiem Amerikas Savienotajās Valstīs un vispārējo virzību transatlantiskajās attiecībās. Diskusijas par pēdējo jautājumu ministru līmenī turpināsies 7. decembrī.

Tika apspriesta arī gaidāmā 2020. gada starptautiskā līdzekļu devēju konference par Afganistānu, kas notiks 23. un 24. novembrī. Augstais pārstāvis uzsvēra ES gatavību dot pozitīvu stimulu miera procesam Afganistānā un paust skaidru nostāju par solidaritāti ar Afganistānas tautu, uzņemoties finansiālas saistības.

• 2020. gada konference par Afganistānu

Ministriem bija arī iespēja apspriest situāciju Kalnu Karabahā, par kuru ES nāca klajā ar deklarāciju, atgādinot, cik svarīgi ir atrisināt šo konfliktu, un paužot ES gatavību piedalīties centienos nodrošināt ilgstošu mieru reģionā, kam ir būtiska nozīme tās kaimiņattiecībās.

• Kalnu Karabaha: ES vārdā sniegta Augstā pārstāvja deklarācija

Pēc tam Augstais pārstāvis ministrus informēja par Lībiju, kur tiek veikti iedrošinoši pasākumi, bet situācija joprojām ir nestabila, kā arī par Etiopiju. Saistībā ar situāciju Tigrajas reģionā ministri pauda dziļas bažas par etnisko vardarbību, apgalvojumiem par nežēlību un cilvēktiesību pārkāpumiem, aicinot visas puses atturēties no vardarbības un atgriezties pie dialoga.

Visbeidzot, ministri apsprieda situācijas turpmāku pasliktināšanos Vidusjūras austrumdaļā un atkārtoti apstiprināja ES solidaritāti ar Kipru un Grieķiju. Viņi atzīmēja, ka Turcijas nesenās darbības un paziņojumi saistībā ar Kipru ir pretrunā ar ANO rezolūcijām un vēl vairāk sekmē saspīlējumu.

Multilaterālisms

Ministri apsprieda, kā ES var palīdzēt aizsargāt un modernizēt daudzpusējo sistēmu, lai tā varētu stiprināt sadarbību globālo problēmu risināšanā un atbalstīt reformas jomās, kur tas ir nepieciešams. Ministri arī sniedza norādījumus par to, kā ES var vislabāk popularizēt savas vērtības un virzīt savas intereses daudzpusējos forumos.

Šodienas debates dos ieguldījumu turpmākajā darbā pie Augstā pārstāvja un Komisijas kopīgā paziņojumapar to, kā stiprināt ES ieguldījumu uz noteikumiem balstītā daudzpusējā sadarbībā, ko paredzēts publicēt 2021. gada pirmajā pusē.

Citi jautājumi

Videokonferences laikā ministri apmainījās viedokļiem ar palestīniešu ārlietu ministru Rijadu el Maliki (Riyad al-Maliki) par situāciju Palestīnā, Tuvo Austrumu miera procesu un divpusējām attiecībām.

Ministri īpaši atzinīgi novērtēja Palestīniešu pašpārvaldes nesen pieņemto lēmumu atsākt sadarbību un dialogu ar Izraēlu, atkārtoti pauda Eiropas atbalstu sarunu gaitā panāktam divu valstu risinājumam un apsprieda, kā ES var palīdzēt radīt labākus apstākļus, lai atsāktu sarunas starp izraēliešiem un palestīniešiem.

Pirms videokonferences Padome apstiprināja Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam, kurā ir noteiktas ES galvenās prioritātes cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai un aizsardzībai, izmantojot mūsu ārējo darbību.

• Padome apstiprina secinājumus par ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gads)