Ārlietu padome (Attīstība), 2023. gada 4. maijs

Galvenie rezultāti

Ārlietu padomes sanāksme attīstības jomas sastāvā notika Briselē 2023. gada 4. maijā.

Attīstības jomas ministri rīkoja viedokļu apmaiņu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ģenerālsekretāri Rebeku Grīnspanu Majufisu (Rebeca Grynspan Mayufis), lai apspriestu Krievijas agresijas pret Ukrainu globālās sekas.

Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā ES un ANO var veikt pasākumus, lai reaģētu uz savstarpēji saistītām pārtikas, enerģētikas un finansēšanas krīzēm un dotu jaunu impulsu Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam.

Ģenerālsekretāre informēja par ANO globālās krīzes reakcijas grupas pārtikas, enerģētikas un finanšu jautājumos darbu un par Melnās jūras graudu iniciatīvas īstenošanu.

Mums ir jāturpina globālā reakcija uz pārtikas krīzi, un šajā ziņā būtiska nozīme ir Melnās jūras graudu iniciatīvai. Pateicoties Melnās jūras graudu iniciatīvai, mums izdevās eksportēt gandrīz 30 miljonus tonnu graudu un citu produktu. Apvienoto Nāciju Organizācijas darbam ir bijusi izšķiroša nozīme, un es vēlos pateikties par to.

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri apsprieda arī daudzpusējo attīstības banku (MDB) reformu. Komisārs Džentiloni (Gentiloni) pievienojās diskusijai, kurā tika ierosinātas darbības un kopīgi principi daudzpusējo attīstības banku reformai, lai sagatavotu saskaņotu nostāju, ko ES un tās dalībvalstis var aizstāvēt starptautiskos forumos.

Aktuālo jautājumu sadaļā Augstais pārstāvis atsaucās uz ES atbalstu Ukrainai, galveno uzmanību pievēršot finanšu un atjaunošanas vajadzībām, arī ņemot vērā Ukrainas atveseļošanas konferenci, kas 21. un 22. jūnijā notiks Londonā.

Augstais pārstāvis pievērsās arī Sudānai, ņemot vērā nesenos notikumus, un uzsvēra, ka

ES un tās dalībvalstis ir stingri nosodījušas kaujas, kas notiek starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un Ātrā atbalsta spēkiem un kas apdraud Sudānas iedzīvotāju drošību un drošumu, kā arī valsts vienotību un stabilitāti.

Ministri pievērsās arī Afganistānai, ņemot vērā nesenos notikumus, tostarp aizliegumu Afganistānas sievietēm strādāt ANO aģentūrās.

Sadaļā "Citi jautājumi" komisāre Juta Urpilainena (Jutta Urpilainen) sniedza ministriem jaunāko informāciju par investīcijām Global Gateway saistībā ar ES un CELAC samitu 17. un 18. jūlijā.

Augstais pārstāvis arī ierosināja parakstīt nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam, un mudināja dalībvalstis ātri panākt vienošanos.

Ministri pievērsās arī Starptautiskajai līdzekļu devēju konferencei par humanitāro krīzi Āfrikas ragā, ko 24. maijā Ņujorkā kopīgi rīkos Itālija, Apvienotā Karaliste, ASV un Katara. Pasākuma mērķis ir palielināt informētību par krīzes apmēru un sagādāt finansiālu atbalstu, lai risinātu vissteidzamākās vajadzības, kā arī pievērstos krīzes pamatcēloņiem.

Pirms Padomes sanāksmes sākuma ministri rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu, brokastojot kopā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšsēdētāju Verneru Hoijeru (Werner Hoyer). Ministri galveno uzmanību pievērsa "EIB Global" darījumu sasniegumiem un perspektīvām ārpus ES un to ieguldījumam attīstībā. Diskusijā tika apspriesta arī EIB sadarbība ar citiem Eiropas komandas dalībniekiem un "EIB Global" konsultatīvās grupas padomes loma, kas konsultē EIB Direktoru padomi par darījumiem ārpus ES.

Padomes secinājumi

Padome arī apstiprināja secinājumus par korupciju kā šķērsli attīstībai.

• Korupcija kā šķērslis attīstībai: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2023. gada 4. maijs)