Ārlietu padome, 2023. gada 22. maijs

Galvenie rezultāti

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu

Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu, galveno uzmanību pievēršot dažādiem pašreizējā darba virzieniem, jo īpaši nepārtrauktai militārai palīdzībai Ukrainas aizsardzībai un pasākumiem nolūkā panākt Krievijas izolāciju.

Ukrainas aizsardzības panākumi un apmērs ir atkarīgs ne tikai no tās karavīru un cilvēku lielās drosmes, bet arī no munīcijas un ieroču piegādes tempa. Tāpēc mūsu militārais atbalsts ir jāturpina, jāpalielina un jāpaplašina. [...] Katra diena, kad mūsu piegādes kavējas, maksā cilvēku dzīvības.

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Augstais pārstāvis mudināja ES ministrus paātrināt munīcijas piegādi un kopīgu iepirkumu Ukrainai un pabeigt darbu pie jaunas atbalsta daļas Eiropas Miera mehānisma ietvaros.

Pēc tam Padome tika informēta par darbu, ko veic ES Militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM), kas ir sasniegusi savu sākotnējo mērķi, proti, apmācīt 15000 Ukrainas karavīrus, un līdz gada beigām šo skaitu ir paredzēts divkāršot.

Padome arī pievērsās pašreiz notiekošajam darbam pie 11. sankciju paketes, kurā galvenā uzmanība pievērsta spēkā esošo sankciju apiešanai, un šajā sakarā ES sankciju sūtnis Deivds O' Salivans (David O’Sullivan) ministrus informēja par sadarbību ar partneriem trešās valstīs.

Visbeidzot, Padome apsprieda jautājumu par pārskatatbildību un Ukrainas miera formulu.

Āfrikas rags

Ārlietu padome apspriedās par ES pieeju attiecībā uz Āfrikas ragu, galveno uzmanību pievēršot satraucošajai situācijai Sudānā.

Padome vienojās, ka pamiers joprojām ir galvenā prioritāte, un pauda gandarījumu par vienošanos, kas panākta nedēļas nogalē un stājas spēkā naktī, uzsverot, cik svarīgi ir to īstenot.

Ministri apstiprināja, ka ES turpinās centienus vairot starptautisko atbalstu nolūkā izbeigt konfliktu, un atbalstīs stabilu Āfrikas vadītu sistēmu, vienlaikus sadarbojoties ar partneriem, lai identificētu mediatorus. Šajā sakarā Padome atzina Džibuti centrālo nozīmi ES pilsoņu evakuācijā no Sudānas.

ES atzinīgi vērtē to, ka pēc divu gadu postoša konflikta situācija Etiopijā pakāpeniski normalizējas. Nolīguma par karadarbības pārtraukšanu parakstīšana ir svarīgs solis ceļā uz mieru un izlīgumu valstī. ES atbalstīs šo izlīguma procesu, kam ir vajadzīga spēcīga vadība un ilgtspējīgs uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka karadarbības pārtraukšanu ievēro visi, tādējādi paverot ceļu atjaunošanai un samierināšanai.

Rietumbalkāni

ES ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par Rietumbalkāniem, un pusdienu laikā viņi sarīkoja neformālas diskusijas ar kolēģiem no sešām reģiona valstīm.

Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta Krievijas ietekmei, kas mēģina Rietumbalkānu kandidātus novirzīt no kursa uz Eiropu.

Mēs atzinīgi vērtējām to dažu [Rietumbalkānu valstu] stratēģisko un drosmīgo izvēli, kuras ir pilnībā pievienojušās mūsu ārpolitikai un sankcijām. Turklāt tām, kas vēl nav pielāgojušās pilnībā vai arī nemaz, jo īpaši Serbijai, mēs norādījām, ka ciešu saišu uzturēšana ar Krieviju nav saderīga ar tās pievienošanās procesu ES. Tas kaitē arī tās nacionālajām interesēm. Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Augstais pārstāvis Rietumbalkānu partneriem raidīja spēcīgu vēstījumu, ka tiem ir jāizmanto Ukrainas straujā progresa radītais impulss paplašināšanās procesā.

Augstais pārstāvis arī minēja Belgradas un Prištinas dialogu un apstiprināja, ka ES sagaida, ka abas puses izbeigs saspīlējumu un savstarpējas provokācijas un pilnībā un ātri īstenos nolīgumu par attiecību normalizēšanu.

Aktuālie notikumi

Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Tunisiju, pamatojoties uz Portugāles ministra sniegto informāciju, kurš 9. un 10. maijā kopā ar Beļģijas ministru Augstā pārstāvja vārdā devās uz Tunisu.

Padome apsprieda arī kontaktus ar Centrālāziju un gaidāmo Briseles konferenci par Sīriju.

Padomes secinājumi un citi lēmumi

Padome apstiprināja secinājumus par Civilās KDAP paktu un humānās palīdzības finansējuma deficītu.

Padome arī sāka ES partnerības misiju Moldovas Republikā (ESPM Moldova) un vienojās par astoto sankciju paketi attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā.