"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apsprieda situāciju valstī un vardarbīgās sadursmes, kas kopš 15. aprīļa notiek starp Sudānas bruņotajiem spēkiem (SAF) un Ātrā atbalsta spēkiem (RSF). Augstais pārstāvis uzsvēra, cik būtiski ir nekavējoties pārtraukt karadarbību un atgriezties pie reģionālām sarunām, un ziņoja par ES personāla un pilsoņu evakuāciju.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un ES rīcības plāns par tā ģeopolitiskajām sekām
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Padomes diskusijas sākumā Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) videokonferencē uzrunāja ES dalībvalstu ministrus un informēja viņus par jaunākajiem notikumiem uz vietas un Ukrainas militārajām prioritātēm un vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz munīciju un raķetēm.
Mēs visi, un pirmkārt un galvenokārt ukraiņi, vēlamies mieru. Taču tam ir jābūt taisnīgam mieram. Tikmēr mēs turpināsim atbalstīt Ukrainas aizsardzību.
Nesen dažas idejas par mieru izvirzīja Ķīna un arī Brazīlija. Lai miera centieni būtu ticami un patiesi, ir jārunā arī ar Kijivu un jādodas turp, lai agresiju redzētu to cilvēku acīm, kuri tiek bombardēti.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstis jau ir sekmējušas militārā atbalsta sniegšanu kopumā vairāk nekā 13 miljardu EUR apmērā. Viņš arī sniedza ministriem jaunāko informāciju par ES militāro atbalstu Ukrainai saistībā ar trīs virzienu plānu nodrošināt Ukrainai vienu miljonu artilērijas munīcijas lādiņu vai nu no esošajiem krājumiem, vai tos kopīgi iepērkot.
Līdz šim ES ir guvusi panākumus pirmajā virzienā, proti, pieņemot palīdzības pasākumu 1 miljarda EUR apmērā saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu, kas paredzēts Ukrainas visneatliekamāko vajadzību apmierināšanai. Vienlaikus noslēgumam tuvojas ES dalībvalstu darbs saistībā ar otro virzienu – atvieglot kopīgu iepirkumu. Visbeidzot – saskaņā ar trešo virzienu – Eiropas Komisija drīz nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā palielināt Eiropas aizsardzības rūpniecības ražošanas jaudas.
Ministri tika informēti arī par ES militārās palīdzības misijas Ukrainas atbalstam ("EUMAM Ukraine") darbībām, kura, apmācot vairāk nekā 16 000 Ukrainas karavīru, jau ir pārsniegusi savu sākotnējo mērķrādītāju. ES mērķis ir līdz 2023. gada beigām apmācīt kopumā 30 000 karavīru.
Pēc tam Ārlietu padome apsprieda, kā tiek īstenots ES rīcības plāns par Krievijas agresijas ģeopolitiskajām sekām.
Tas ir svarīgs instruments, kurā izklāstīta ES stratēģija, kā palielināt divpusējo sadarbību ar svarīgiem partneriem tās tuvākajos kaimiņreģionos, Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Plāna mērķis ir stiprināt ES partnerības visā pasaulē ar politiskās un ekonomiskās iesaistes palīdzību, kā arī efektīvi izmantojot iniciatīvu "Global Gateway".
Neformāla viedokļu apmaiņa ar Gruzijas ārlietu ministru
ES dalībvalstu ārlietu ministri pusdienu laikā rīkoja neoficiālu viedokļu apmaiņu ar Gruzijas ārlietu ministru Iliju Darčiašvili (Ilia Darchiashvili), galveno uzmanību pievēršot Gruzijas Eiropas perspektīvai un nepieciešamībai valstī stiprināt demokrātiju.
Diskusijā tika gūts apstiprinājums tam, ka Gruzija ir guvusi ievērojamus panākumus attiecībā uz daudzām svarīgām reformām, un uzsvērts, ka tiesiskums, cilvēktiesības, mediji, pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgas valsts institūcijas ir svarīgi elementi katrai valstij, kas vēlas pievienoties ES.
Aktuālie notikumi
Ārlietu padome apsprieda Moldovu un vienojās par trim konkrētiem pasākumiem tās atbalstam:
– Padome izveidoja jaunu civilu ES KDAP partnerības misiju, kas stiprinās Moldovas krīžu pārvarēšanas struktūras un palīdzēs uzlabot valsts noturību pret hibrīddraudiem,
– Padome panāca plašu vienošanos par jaunu satvaru sankcijām pret tiem, kuri destabilizē valsti, un – Padome vienojās piešķirt vēl 40 miljonus EUR no Eiropas Miera mehānisma, lai atbalstītu Moldovas aizsardzības spējas.
Attiecībā uz Ķīnu Augstais pārstāvis norādīja, ka ir jomas, kurās ES un Ķīnas intereses sakrīt un tām ir jāsadarbojas, piemēram, lai risinātu tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, parādu pārvaldība un globālā veselība. Viņš arī uzsvēra, ka ES sagaida, ka Ķīna rīkosies, lai pilnībā, nevis selektīvi aizstāvētu starptautiskos noteikumus un normas, jo īpaši attiecībā uz Krievijas nepamatoto un nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu.
Augstais pārstāvis pauda gandarījumu par paziņojumu, kurā Ķīna distancējās no nepieņemamajām piezīmēm, ko izteica tās vēstnieks Parīzē, kas bija pretstatā tam, ka Ķīna 1991. gadā atzina Ukrainu, tostarp ar Krimu tās sastāvā.
Citi lēmumi
Padome apstiprināja secinājumus par Etiopiju un pieņēma ierobežojošus pasākumus pret
– cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, – narkotiku tirdzniecību, no kā labumu gūst Sīrijas režīms, – personām un vienībām, kas saistītas ar ISIL un darbojas Kabu Delgadu reģionā Mozambikā.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
Darba samaksas pārredzamības direktīva
Padome pieņēma jaunus noteikumus, lai apkarotu diskrimināciju darba samaksas ziņā un palīdzētu novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar darba samaksas pārredzamības direktīvu ES uzņēmumiem būs pienākums apmainīties ar informāciju par to, cik daudz viņi maksā sievietēm un vīriešiem par vienādi vērtīgu darbu, un jārīkojas, ja vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība pārsniedz 5 %. Jaunajā direktīvā ir iekļauti arī noteikumi par kompensāciju personām, kas cietušas no diskriminācijas darba samaksas jomā, un par sodiem, tostarp naudas sodiem, darba devējiem, kuri pārkāpj noteikumus.
Padome ir pieņēmusi leģislatīvu aktu, kas paver ceļu Eiropas Prasmju gadam laikposmā no 2023. gada 9. maija līdz 2024. gada 8. maijam.
Eiropas gada vispārējais mērķis ir veicināt pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides garu. Mērķis ir palielināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un radīt kvalitatīvas darbvietas. Uzsvaram uz pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi būtu arī jāpalīdz novērst prasmju nepilnības un trūkumu.
Mēs visi, un pirmkārt un galvenokārt ukraiņi, vēlamies mieru. Taču tam ir jābūt taisnīgam mieram. Tikmēr mēs turpināsim atbalstīt Ukrainas aizsardzību. Nesen dažas idejas par mieru izvirzīja Ķīna un arī Brazīlija. Lai miera centieni būtu ticami un patiesi, ir jārunā arī ar Kijivu un jādodas turp, lai agresiju redzētu to cilvēku acīm, kuri tiek bombardēti.