Ārlietu padome (Tirdzniecība), 2025. gada 7. aprīlis

Galvenie rezultāti

Tirdzniecības attiecības ar ASV

Ministri rīkoja diskusiju par ES tirdzniecības attiecībām ar ASV, sniedzot norādes turpmākajam darbam.

Ņemot vērā nesenos notikumus, jo īpaši ASV tarifu (daļēju) noteikšanu, ministri izmantoja gadījumu, lai izvērtētu šo jauno tarifu ietekmi un izpētītu iespējas apspriest savstarpēji pieņemamus risinājumus, kas joprojām ir ES vēlamā pieeja.

Līdzās ES reakcijai attiecībā uz ASV tarifiem tēraudam un alumīnijam, kas pašlaik tiek gatavota, ministri pievērsās arī iespējai vajadzības gadījumā īstenot vēl citus samērīgus pretpasākumus.

ES pauž dziļu nožēlu par jaunajiem ASV tarifiem un joprojām ir apņēmības pilna risināt dialogu, lai meklētu abām pusēm pieņemamu sarunu risinājumu. Šodienas Padomes sanāksme apliecina, ka dalībvalstis ir vienotas un apņēmības pilnas aizstāvēt kā iedzīvotāju, tā uzņēmumu intereses. Mēs atbalstām Eiropas Komisiju, un mūsu atbildes pamatā būs pacietība un stingra nostāja. Joprojām tiek apsvērti visi atbildes varianti.

Mihals Baranovskis, par tirdzniecību atbildīgais Polijas Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Raugoties nākotnē, Komisija un dalībvalstis rūpīgi izvērtēs visus iespējamos jaunos ASV pasākumus, kā arī jaunākos paziņotos tarifus (20 % tarifs Eiropas Savienībai).

Mērķis ir nodrošināt, lai ES pieeja joprojām būtu līdzsvarota un efektīva, aizsargājot mūsu ekonomiskās intereses un vienlaikus saglabājot iespēju rast savstarpēji izdevīgus risinājumus.

• ES attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm (vispārīga informācija)

Tirdzniecības attiecības ar Ķīnu

Padome pārskatīja ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību pašreizējo stāvokli un to turpmākās perspektīvas.

Komisārs Šefčovičs (Šefčovič) pēc Ķīnas apmeklējuma informēja ministrus par to, kāds ir stāvoklis attiecībā uz ES tirdzniecības saitēm ar Ķīnu. Viņš ziņoja par diskusijām ar premjerministra vietnieku He Lifengu (He Lifeng), tirdzniecības ministru Vangu Ventao (Wang Wentao) un muitas ministru Sunu Mejungu (Sun Meijung), galveno uzmanību pievēršot tam, kā uzlabot un no jauna līdzsvarot tirdzniecības un investīciju attiecības starp ES un Ķīnu.

Ķīna joprojām ir viena no svarīgākajām ES tirdzniecības partnerēm, proti, pēc kopējā tirdzniecības apjoma tā ir ES trešā lielākā partnere, bet pēc preču tirdzniecības apjoma – otrā. Tomēr bažas joprojām rada pieaugošā tirdzniecības nelīdzsvarotība.

ES un Ķīnas tirdzniecības deficīts 2024. gadā sasniedza 304,5 miljardus EUR; tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 2022. gada skaitļiem (397 miljardi EUR), taču apjoma ziņā tas ir rekordliels rādītājs. 2024. gadā Ķīnas ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) ES sasniedza augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā, proti, 185 miljardus EUR, savukārt ES ĀTI apjoms Ķīnā saglabājās stabils – 184 miljardi EUR.

• ES attiecības ar Ķīnu (vispārīga informācija)
• ES un Ķīnas tirdzniecība: fakti un skaitļi