"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibiha (Andrii Sybiha) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību informēja ES valstu ārlietu ministrus par jaunākajiem notikumiem gan politiskā līmenī, gan uz vietas, apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Augstā pārstāve paziņoja par plašu politisko atbalstu aizsardzības iniciatīvai līdz 40 miljardu EUR apmērā Ukrainas atbalstam un par nepieciešamību tagad strādāt pie detaļām, gatavojoties gaidāmajai Eiropadomes sanāksmei 20. un 21. martā.
Augstā pārstāve atkārtoti uzsvēra ES pozitīvo nostāju attiecībā uz Džeddas sarunām, tostarp priekšlikumus par pamiera nolīgumu, un uzsvēra, ka bumba tagad atrodas Krievijas pusē.
Tas, ko mēs šodien redzam, ir tas, ka Krievija īsti nevēlas mieru un [...], ka tai nevar īsti uzticēties. Viņi izmantos šo iespēju, lai izvirzītu visa veida prasības, un mēs jau redzam, ka viņi izvirza prasības, kas ir viņu galvenais mērķis. Tātad, paskatīsimies, kā situācija attīstīsies.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Tuvajiem Austrumiem un jo īpaši par situāciju Izraēlā un Gazā. Augstā pārstāve nosodīja humānās palīdzības politizēšanu un uzsvēra, ka tai ir jāsasniedz cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams Gazā.
Ministri atzinīgi novērtēja 4. martā notikušajā Kairas samitā prezentēto Arābu valstu plānu Gazas atveseļošanai un atjaunošanai kā labu pamatu. Augstā pārstāve uzsvēra, ka ir jāturpina izskatīt atsevišķi elementi un ka eiropiešiem ir ļoti svarīgi, lai “Hamās” vairs turpmāk nespēlētu nekādu lomu Gazas atjaunošanā.
Gatavojoties Briseles 9. konferencei, Ārlietu padome apsprieda jaunākos notikumus Sīrijā, ņemot vērā neseno vardarbības uzliesmojumu Sīrijas piekrastes reģionā.
Tāda ir mūsu pašreizējā nostāja: mēs palīdzam Sīrijai virzīties uz priekšu. Protams, mēs vēlamies, lai pašreizējā vadība ļoti nopietni uztver jautājumu par vardarbībā iesaistīto vainīgo saukšanu pie atbildības, un mēs arī vēlamies, lai valdības struktūra kļūtu iekļaujošāka, jo Sīrijā ir daudz dažādu grupu.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome apmainījās viedokļiem par ES politiku attiecībā uz Irānu, galveno uzmanību pievēršot dažādiem elementiem, piemēram: Irānas militārais atbalsts Krievijai, tās patvaļīga ES pilsoņu aizturēšana, hibrīdoperācijas ES, tās destabilizējošā loma Tuvo Austrumu reģionā, kā arī tās kodolspējas.
Padome pievienoja “Al Azaim Foundation for Media Production” to personu, grupu, uzņēmumu un vienību sarakstam, kas saistītas ar “ISIL”(“Da’esh”) un “Al-Qaida” un uz kurām attiecas ES ierobežojošie pasākumi.
Padome iekļāva sarakstā deviņas personas un vienu vienību, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem un par bruņotā konflikta, nestabilitātes un nedrošības uzturēšanu Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Padome pieņēma lēmumu, ar kuru Eiropas Komisijai atļauj Savienības vārdā piedalīties sarunās par starptautisku instrumentu, ar ko izveido Starptautisko prasījumu komisiju zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainā.
