ES attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm

Tirdzniecība un investīcijas

ES un ASV kopīgs paziņojums

Pēc ES un ASV 2025. gada 21. augusta kopīgā paziņojuma Padome 2026. gada jūnijā oficiāli pieņēma divas regulas, ar kurām ievieš ES tarifu samazinājumus.

Ar regulām atceļ atlikušos muitas nodokļus ASV rūpniecības precēm, ievieš preferenciālu piekļuvi konkrētiem lauksaimniecības produktiem un pagarina nodokļu apturēšanu omāru importam (no visām valstīm, ne tikai no ASV). Papildus ir paredzēti pastiprināti aizsargmehānismi ES ražotāju, uzņēmumu un darba ņēmēju aizsardzībai.

Regulas ietver aizsardzības mehānismu, apturēšanas mehānismu, kas ļauj ES reaģēt, ja ASV nepilda savas saistības, un turpināmības klauzulu, saskaņā ar kuru galveno regulu piemēros līdz 2029. gada beigām un omāru regula zaudēs spēku 2030. gada jūlijā, ja vien netiks veikti turpmāki pasākumi.

Regulas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas “Oficiālajā Vēstnesī”. Regulu, kura attiecas uz omāru importu, piemēros ar atpakaļejošu spēku no 2025. gada 1. augusta.

• ES un ASV tirdzniecība: Padome un Parlaments panāk vienošanos par kopīgajā paziņojumā minēto tarifu elementu īstenošanu (paziņojums presei, 2026. gada 20. maijs)
• Kopīgs paziņojums par Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības Satvaru nolīgumam par savstarpēju, taisnīgu un līdzsvarotu tirdzniecību (Eiropas Komisija)
• ES un ASV tirdzniecība: Padome sniedz galīgo apstiprinājumu tarifu saistībām saskaņā ar kopīgo paziņojumu (paziņojums presei, 2026. gada 25. jūnijs)

Investīcijas

ES un ASV savstarpējās investīcijas ir lielākās pasaulē un tās ir būtisks transatlantisko attiecību virzītājspēks. 2024. gadā savstarpējie uzkrātie ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) pārsniedza 4,8 triljonus EUR. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik vērta ir visa Francijas un Spānijas ekonomika kopā.

No visiem ES uzņēmumiem, kas investē ārvalstīs, aptuveni viena trešdaļa investē ASV, un no visām ārvalstu investīcijām Eiropas Savienībā aptuveni viena trešdaļa nāk no ASV.

ASV kopējās investīcijas Eiropas Savienībā ir gandrīz četras reizes lielākas nekā Āzijā un Klusā okeāna reģionā. Eiropas Savienības ārvalstu tiešie ieguldījumi ASV ir aptuveni desmit reizes lielāki par ES ieguldījumiem Indijā un Ķīnā kopā.

Divpusējā tirdzniecība un investīcijas atbalsta miljoniem darbvietu ES un ASV. ASV preču un pakalpojumu eksports uz ES atbalsta 2,3 miljonus darbvietu ASV, un ES uzņēmumu investīcijas ASV nodrošina darbu 3,4 miljoniem cilvēku.

Enerģētika

Ciešai transatlantiskajai sadarbībai bija izšķiroša nozīme ES enerģētiskās drošības nodrošināšanā pēc tam, kad sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Daļu no Krievijas importētās gāzes ES ir aizstājusi ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no ASV.

2025. gadā ES no ASV importēja vairāk nekā 82,9 miljardus kubikmetru (mljrd. m³) sašķidrinātās dabasgāzes (LNG). Tas sastāda 26,4 % no kopējā ES gāzes importa un gandrīz 58 % no LNG importa.

Gāzes imports ES

Abi transatlantiskie partneri sadarbojas ES un ASV Enerģētikas padomē, kas ir forums, kurā tiek koordinēti abas puses interesējoši stratēģiski enerģētikas jautājumi, un kurā apspriež sadarbību pētniecības un izstrādes jomā.

• Kāda ir ES gāzes izcelsme?
• Enerģijas cenas un piegādes drošība

Globālu drošības problēmu risināšana

ES un ASV kopā strādā, lai pārvarētu tādas globālas problēmas drošības jomā kā terorisms, vardarbīgs ekstrēmisms, kodolieroču izplatīšana un starptautiskā noziedzība. Tās arī uztur ciešas saites drošības un aizsardzības jomā.

ES un ASV visā pasaulē ir investējušas 600 miljardus USD, izmantojot G7 partnerību globālajai infrastruktūrai un investīcijām, tostarp ES “Global Gateway”.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir klajš ANO Statūtu un starptautisko tiesību pārkāpums. Tas ir liels izaicinājums ne tikai Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, bet arī noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai.

ES un ASV ciešā sadarbībā ar G7 partneriem atbalsta Ukrainu un tās iedzīvotājus un īsteno virkni pasākumu, kas palielina pret Krieviju vērsto spiedienu, lai tā apturētu agresijas karu pret Ukrainu.

Solidaritāte ar Ukrainu

Sankcijas pret Krieviju

Reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Eiropas Savienība, ASV un citi līdzīgi domājoši partneri pret Krieviju ir noteikuši apjomīgas un vēl nepieredzētas sankcijas.

Pasākumu mērķis ir vājināt Krievijas ekonomikas bāzi, liegt tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem un būtiski ierobežot tās spēju karot.

ES sankcijas ir vērstas pret Krievijas finanšu, tirdzniecības, enerģētikas, transporta, tehnoloģiju un aizsardzības nozarēm, kā arī pret pakalpojumiem, ko sniedz Krievijai vai Krievijas valstspiederīgajiem. Tās ir vērstas arī pret personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte vai neatkarība.

Sankcijas tiek piemērotas tādām personām kā Vladimirs Putins (Vladimir Putin) un ministri, gubernatori un vietējie politiķi, Krievijas Valsts domes un Krievijas Drošības padomes locekļi, propagandisti, augsta ranga amatpersonas un militārais personāls.

ES savu sankciju politiku cieši koordinē ar ASV un citiem G7 partneriem, lai palielinātu sankciju iedarbību un efektivitāti.

• ES sankcijas pret Krieviju
• ASV sankcijas pret Krieviju (ASV valdība)

Iedzīvotāju sadarbība

ES un ASV veicina vairākus iedzīvotāju savstarpējo kontaktu veidus un akadēmiskās programmas, tostarp:

• “Erasmus+” un “Erasmus Mundus”,
• Žana Monē vārdā nosauktās darbības,
• Marijas Sklodovskas–Kirī vārdā nosauktās darbības,
• Fulbraita-Šūmana programma,
• Eiropas Savienības Viesu programma,
• ES un ASV Jauno līderu viesu programma.

Skatīt arī

• Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecības (Eiropas Ārējās darbības dienests)
• ES diplomātiskā pārstāvniecība Amerikas Savienotajās Valstīs (Eiropas Ārējās darbības dienests)
• ES tirdzniecības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm (Eiropas Komisija)