ES tarifu skaidrojums
Precēm, ko ES importē no pārējās pasaules, piemēro tarifus, kas atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un principiem.
Kas ir tarifi?
Tarifs ir nodoklis, ko piemēro importētām precēm. Tarifu galvenais mērķis ir:
atbalstīt vietējos uzņēmumus un darbvietu radīšanu
aizsargāt vietējo rūpniecību pret negodīgu konkurenci
Tarifu parasti nosaka “ad valorem” izteiksmē (t. i., procentos no deklarētās preču vērtības) vai absolūtā izteiksmē (piemēram, 100 EUR par tonnu). Retāk to var noteikt kā saliktu vērtību, ko veido abi iepriekš minētie elementi.
Tarifus galvenokārt piemēro importam, bet ir arī gadījumi, kad tos piemēro eksportam.
Tarifi palielina valdības ieņēmumus un paaugstina importēto ražojumu cenas, tādējādi radot cenu priekšrocības iekšzemē ražotiem ražojumiem.
Piemēram, ja ES nosaka 20 % tarifu elektroniskajām ierīcēm no Ķīnas, uzņēmums, kas importē 200 EUR vērtu viedtālruni, tarifos samaksātu 40 EUR. Uzņēmums šīs papildu izmaksas var pārnest uz klientiem, padarot viedtālruni dārgāku.
Kā darbojas tarifi?
Pateicoties muitas savienībai, visu ES valstu muitas dienesti sadarbojas kā vienots dienests. Tie piemēro vienādus tarifus precēm, ko importē to teritorijā no valstīm ārpus ES.
75 % no iekasētajiem muitas nodokļiem ir paredzēti ES budžetam, un tie veidoja 13,7 % no 2024. gada kopējā budžeta.
Attiecībā uz tarifiem Eiropas Savienība ievēro principus un noteikumus, ko noteikusi Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), kuras dalībniece tā ir kopš 1995. gada. Kā atsevišķi subjekti PTO dalībnieces ir arī visas ES dalībvalstis.
Viens no PTO galvenajiem principiem ir pazīstams kālielākās labvēlības režīms. Tas nozīmē, ka valstis parasti nedrīkst diskriminēt kādu no saviem tirdzniecības partneriem. Ir pieļaujami daži izņēmumi. Piemēram, valstis var noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas attiecas tikai uz grupas ietvaros tirgotām precēm. Vai arī valsts var likt šķēršļus ražojumiem, ja uzskata, ka konkrētas valstis tos tirgo negodīgi.
Kas ir tirdzniecības kari?
Tirdzniecības karš ir ekonomisks strīds starp divām valstīm vai vienībām. Tas var izcelties, ja viena valsts ar importa ierobežojumiem, piemēram, tarifiem, vēršas pret citas valsts šķietami negodīgu tirdzniecības praksi. Tirdzniecības karu rezultātā palielinās izmaksas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem iesaistītajās valstīs.
Piemēram, 2018. gadā ASV noteica tarifus ES tēraudam un alumīnijam. Reaģējot uz to, ES noteica tarifus ASV ražojumiem, piemēram, motocikliem un burbona viskijam.
ES izmanto tirdzniecības aizsardzības instrumentus, piemēram, antidempinga maksājumus, lai aizsargātu ES rūpniecības nozares pret starptautiskās tirdzniecības izkropļojumiem. ES izmanto tirdzniecības aizsardzības instrumentus, pamatojoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.
ES pretpiespiešanas instruments nodrošina ES un tās dalībvalstīm līdzekļus trešo valstu izmantotas ekonomiskās piespiešanas atturēšanai un reaģēšanai uz to. Tā mērķis ir, izmantojot dialogu, mazināt saspīlējumu un mudināt pārtraukt piespiedu pasākumus tirdzniecībā un ieguldījumos.
ES var arī vērsties pie PTO strīdu izšķiršanas sistēmas, kas nodrošina mehānismus tās dalībvalstu tirdzniecības strīdu izšķiršanai.
Pamatojoties uz iepriekš definētiem noteikumiem, jebkura PTO dalībvalsts var iesniegt sūdzību par PTO noteikumu pārkāpumiem. PTO palīdz novērst tirdzniecības strīdu saasināšanos.
Kopš PTO izveides 1995. gadā ES ir bijusi iesaistīta 201 lietā: 110 kā sūdzības iesniedzēja un 91 kā atbildētāja.
Zemāki tarifi, izmantojot tirdzniecības nolīgumus
ES ved sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, lai samazinātu tarifus un atvieglotu tirdzniecību.
Daži nolīgumi ir vērsti galvenokārt uz tarifu atcelšanu, savukārt citi ietver plašākas saistības attiecībā uz pakalpojumiem, ieguldījumiem, publisko iepirkumu, konkurenci, dažādiem regulatīviem jautājumiem, ilgtspējīgu attīstību un citiem jautājumiem.
Pašlaik ES ir lielākais tirdzniecības tīkls pasaulē. ES ir noslēgusi vairāk nekā 44 nolīgumus ar apmēram 80 partneriem.
ES pašlaik ir:
- pasaules līdere preču un pakalpojumu tirdzniecībā,
- galvenā tirdzniecības partnere apmēram 80 partneriem,
- otra lielākā preču eksportētāja un importētāja pasaulē.
ES vienotais tirgus – beztarifu zona
Līdz ar muitas savienības izveidi 1968. gadā tarifi starp ES dalībvalstīm tika atcelti un tika izveidots vienots tirgus, kurā brīvi pārvietojas preces, pakalpojumi, kapitāls un cilvēki.
Bez tarifiem uzņēmumi var darboties ar zemākām izmaksām, vieglāk izvērst darbību pāri robežām un piekļūt lielākam klientu lokam. Patērētāji gūst labumu no lielākas izvēles, labākām cenām un augstiem ražojumu un pakalpojumu drošības standartiem.
Šī vienotā tirgus integrācija nāk par labu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem visā reģionā un ir viens no galvenajiem ES konkurētspējas un izaugsmes virzītājspēkiem.
Skatīt arī
Tirdzniecība
ES nozīme pasaules tirdzniecībā
ES un ASV tirdzniecība: fakti un skaitļi
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 12. maijs