"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma drūmajā trešajā gadadienā Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibiha (Andrii Sybiha) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību savus ES kolēģus informēja par jaunākajām norisēm gan politikā, gan uz vietas.
Neviens Eiropā nevēlas turpināt karu, un neviens Eiropā karu nevēlas mazāk kā ukraiņi. Viņi savā teritorijā vēlas mieru. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tāpēc mums ir jābūt patiesi spēcīgiem pret agresoru un miers ir jāpanāk ar spēku. ES atbalsta Ukrainu.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ņemot vērā minēto, Padome šodien pieņēma plašu 16. ekonomisko un individuālo ierobežojošo pasākumu paketi. Minētā pakete skar vitāli svarīgas Krievijas ekonomikas nozares, vēl vairāk vājinot režīma spēju īstenot nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu.
Situācija Tuvajos Austrumos, tostarp Sīrijā, Libānā un “UNRWA”
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Sīriju un pieņēma lēmumus un politisku deklarāciju par ES sankciju sistēmas atvieglošanu dažās nozarēs, lai atbalstītu iekļaujošu pāreju Sīrijā, kā arī tās ekonomikas atveseļošanu, turpmāku rekonstrukciju un stabilizāciju.
Augstā pārstāve paskaidroja, ka atcelšana ir tūlītēja un beztermiņa, bet var tikt atcelta, ja Sīrijas jaunie vadītāji atkāpsies no savām saistībām. Viņa arī paziņoja, ka devītā Briseles konference “Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei” notiks 2025. gada 17. martā ar mērķi vēl vairāk mobilizēt atbalstu Sīrijai un tās kaimiņvalstīm.
Pēc tam ministri apsprieda jaunākos notikumus Izraēlā un Gazā, ņemot vērā pamiera nolīguma īstenošanu, kurā ES ir devusi ieguldījumu, atkārtoti izvietojot “EUBAM Rafah”, kā arī apsprieda jaunākos notikumus Libānā.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur konflikts kopš janvāra sākuma ir dramatiski saasinājies, un to saasina atjaunotā “M23” ofensīva valsts austrumu daļā, ko atbalsta Ruandas bruņotie spēki.
Teritoriālā integritāte ir jautājums, kas nav apstrīdams ne Kongo, ne Ukrainā. ANO harta ir piemērojama visur.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Augstā pārstāve apsprieda ar ministriem savu iniciatīvu, kuras pamatā ir diplomātiskie centieni atbalstīt Luandas un Nairobi miera procesu, kā arī papildu pasākumi, piemēram, ES aizsardzības konsultāciju ar Ruandu apturēšana un nodoms īstenot ierobežojošus pasākumus atkarībā no situācijas uz vietas. Viņa arī paziņoja, ka tiks pārskatīts saprašanās memorands par kritiski svarīgām izejvielām.
Saistībā ar aktuālajiem notikumiem Padomē notika viedokļu apmaiņa par Gruziju.
Represīvu tiesību aktu pieņemšana un pārmērīga spēka izmantošana pret protestētājiem ir satraucoša situācijas pasliktināšanās reģionā. Visi šie protestētāji ir nekavējoties jāatbrīvo, un ir skaidrs, ka Gruzijas veikto pasākumu virzība neved uz Eiropu. Mēs sagaidām, ka kandidātvalstis kā, piemēram, Gruzija atzītu konkrētas vērtības un veiktu konkrētus pasākumus, bet Gruzija noteikti neveic pareizos pasākumus.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
