"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Eiropas lietu ministru videokonference, 2020. gada 16. jūnijs
Galvenie rezultāti
Gatavošanās ES vadītāju videokonferencei
Ministri apmainījās viedokļiem par Komisijas grozīto priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) un atveseļošanas plānu, lai sagatavotos Eiropadomes locekļu videokonferencei un viņu politikas debatēm 19. jūnijā.
Diskusijas aptvēra plašu jautājumu loku, tostarp atveseļošanas plāna pamatstruktūru, vajadzību novērtēšanu un piešķiršanas kritērijus, pārvaldības sistēmu, jaunos Komisijas priekšlikumus attiecībā uz nākamo DFS un ierosināto pašreizējās DFS palielinājumu kā pārejas risinājumu.
Ministri izklāstīja savas nostājas, uzsverot savas galvenās sarunu prioritātes un vispārējo pieeju. Pastāvēja kopīga gatavība novērst Covid-19 krīzes sekas, izmantojot ES budžetu, taču tika pausti dažādi viedokļi par Komisijas sīki izstrādātajiem priekšlikumiem, tostarp par atveseļošanas instrumenta apjomu un termiņu, piešķiršanas kritērijiem un aizdevumu un dotāciju piešķiršanu.
Vairāki runātāji norādīja, ka DFS un atveseļošanas plānu viņi uzskata par vienotu kopumu. Daudzi ministri uzsvēra, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos.
Ministri arī apsprieda ES un Apvienotās Karalistes attiecības. Mišels Barnjē (Michel Barnier) ministrus informēja par sarunu gaitu un par izstāšanās līguma īstenošanu.
Ministri ņēma vērā šo informāciju un atkārtoti apstiprināja vienprātīgu atbalstu un uzticēšanos ES galvenajam sarunu vedējam. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi abām pusēm pilnībā īstenot izstāšanās līgumu.
ES un Apvienotās Karalistes līderi 2020. gada 16. jūnijā tikās videokonferencē, lai apspriestu savstarpējās attiecības. Viņi vienojās pastiprināt sarunas par turpmāko partnerību, lai līdz 2020. gada beigām noslēgtu un ratificētu vienošanos. Sarunu kārtas notiks jūlijā, augustā un septembrī.
Nākamās prezidentvalstis Vācija, Portugāle un Slovēnija ministrus iepazīstināja ar Padomes 18 mēnešu programmu, kas ilgs no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim.
Programmas saturu ietekmē apņemšanās novērst Covid-19 krīzi un panākt atveseļošanos. Tās pamatā ir galvenās prioritātes, kas izklāstītas stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam, par kuru pagājušajā gadā vienojās ES vadītāji:
aizsargāt pilsoņus un brīvības,
attīstīt spēcīgu un dzīvīgu ekonomisko bāzi,
veidot klimatneitrālu, zaļu, taisnīgu un sociālu Eiropu,
veicināt Eiropas intereses un vērtības globālajā arēnā.
Programmā arī uzsvērts, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par nākamo DFS un ar to saistītajām nozaru programmām un censties līdz 2020. gada beigām izveidot visaptverošu partnerību ar Apvienoto Karalisti.
Paredzams, ka Padome pēc videokonferences apstiprinās 18 mēnešu programmu, izmantojot rakstisko procedūru.
Videokonferences beigās prezidentvalsts Horvātija nāca klajā ar paziņojumu presei.
Man ir bijis tas gods un privilēģija vadīt Vispārējo lietu padomi vēl nepieredzētas ES krīzes laikā. Mums ir kopīgi jāvirzās uz priekšu kā vienai komandai un jārīkojas izlēmīgi, lai panāktu ātru ekonomikas un sociālo atveseļošanos. Tomēr man nav šaubu, ka mēs esam – kā to vēsta mūsu prezidentūras sauklis – "spēcīga Eiropa izaicinājumu pasaulē" un ka mēs pārvarēsim šo izaicinājumu, atgūsimies un turpināsim attīstīties ES, tās dalībvalstu un to pilsoņu labā.
Andreja Metelko-Zgombiča, Horvātijas Eiropas lietu ministrijas valsts sekretāre
Man ir bijis tas gods un privilēģija vadīt Vispārējo lietu padomi vēl nepieredzētas ES krīzes laikā. Mums ir kopīgi jāvirzās uz priekšu kā vienai komandai un jārīkojas izlēmīgi, lai panāktu ātru ekonomikas un sociālo atveseļošanos. Tomēr man nav šaubu, ka mēs esam – kā to vēsta mūsu prezidentūras sauklis – "spēcīga Eiropa izaicinājumu pasaulē" un ka mēs pārvarēsim šo izaicinājumu, atgūsimies un turpināsim attīstīties ES, tās dalībvalstu un to pilsoņu labā.
