"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Par kohēzijas politiku atbildīgo ministru videokonference, 2020. gada 15. jūnijs
Galvenie rezultāti
ES ministri piedalījās politikas debatēs par kohēzijas politikas lomu ekonomikas atveseļošanā pēc Covid-19 pandēmijas.
Ministri tika aicināti apmainīties viedokļiem par to, kā vislabāk nodrošināt pareizo līdzsvaru starp
tūlītējiem krīzes novēršanas pasākumiem un ilgtermiņa kohēzijas mērķiem,
elastību valsts līmenī un mērķorientētu atbalstu vismazāk attīstītajiem reģioniem un vissmagāk skartajām nozarēm.
Covid-19 pandēmijas ekonomisko seku dēļ kohēzijas politika ir izvirzīta atveseļošanas pasākumu priekšplānā kā galvenā ES politika, kas vislabāk spēj novērst nevienlīdzības palielināšanos. Koronavīrusa izraisītais uzliesmojums var palielināt reģionālās atšķirības, kas, ja tās netiks steidzami novērstas, var apdraudēt vienotā tirgus darbību. Kohēzijas politika lielā mērā ir izstrādāta tā, lai sniegtu papildu atbalstu visām dalībvalstīm un reģioniem, jo īpaši tiem, kuru ekonomiku pandēmija ir skārusi īpaši smagi un kuriem ir vismazākās spējas atgūties.
Marko Pavičs, Horvātijas reģionālās attīstības un ES fondu ministrs
Diskusijās ministri uzsvēra to, cik svarīgi ir sniegt lielāku atbalstu veselības aprūpes nozarei, kā arī to, ka ir pilnībā jāizmanto to nozaru ekonomiskais potenciāls, kuras cietušas vissmagāk, piemēram, tūrisms un kultūra.
Ņemot vērā krīzi, dalībvalstis apsvēra iespēju palielināt elastību attiecībā uz pārvietojumiem starp strukturālajiem un investīciju fondiem. Mērķis būtu uzlabot sagatavotību ārkārtas situācijām un vēl vairāk veicināt darbvietu radīšanu mazajos un vidējos uzņēmumos.
Dažas dalībvalstis pauda viedokli, ka ir jāturpina apsvērt iespēju kohēzijas politikas satvarā iekļaut ātrās reaģēšanas pasākumus, kurus varētu izmantot ārkārtas un neparastos apstākļos.
Visbeidzot, ministri vienojās strādāt pie kohēzijas politikas instrumentu stiprināšanas, lai palīdzētu sabiedrībai pārvarēt pašreizējo situāciju un likt pamatus ātrai un ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.
Videokonferenci vadīja Horvātijas reģionālās attīstības un ES fondu ministrs Marko Pavičs (Marko Pavić). Eiropas Komisiju pārstāvēja komisāre Elīza Ferreira (Elisa Ferreira).
Noslēgumā prezidentvalsts Horvātija nāca klajā ar paziņojumu presei.
Covid-19 pandēmijas ekonomisko seku dēļ kohēzijas politika ir izvirzīta atveseļošanas pasākumu priekšplānā kā galvenā ES politika, kas vislabāk spēj novērst nevienlīdzības palielināšanos. Koronavīrusa izraisītais uzliesmojums var palielināt reģionālās atšķirības, kas, ja tās netiks steidzami novērstas, var apdraudēt vienotā tirgus darbību. Kohēzijas politika lielā mērā ir izstrādāta tā, lai sniegtu papildu atbalstu visām dalībvalstīm un reģioniem, jo īpaši tiem, kuru ekonomiku pandēmija ir skārusi īpaši smagi un kuriem ir vismazākās spējas atgūties.
