"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
ANO Klimata pārmaiņu konference (COP25), 2019. gada 2. decembris
Eiropas Savienību ANO klimata konferencē pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen).
Priekšsēdētājs Mišels atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Viņš arī mudināja īstenot Parīzes nolīgumu.
Priekšsēdētājs Mišels aicināja īstenot zaļo revolūciju, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, vienlaikus atbalstot darbvietu radīšanu, inovāciju un augstu dzīves kvalitāti:
Šarls Mišels aicināja veikt krasas pārmaiņas, lai risinātu ārkārtas situāciju klimata jomā
"Mēs atsakāmies pretstatīt veselīgu klimatu veselīgai attīstībai. Mēs varam panākt gan vienu, gan otru. Patiesībā viens palīdz otram. Eiropa ir pierādījusi, ka ir iespējama ekonomikas izaugsme, vienlaikus samazinot emisijas. Zaļināšana nav sinonīms bankrotēšanai."
Priekšsēdētājs Šarls Mišels ANO klimata konferencē COP25.
Viņš arī uzsvēra nepieciešamību pēc taisnīgas un sociāli līdzsvarotas rīcības, ņemot vērā, ka ne visām valstīm ir vienāds sākumpunkts.
"Daudzi Eiropas līderi ir aicinājuši Komisiju ierosināt jaunu Eiropas zaļo kursu ar konkrētiem pasākumiem, un tas būs "pamiera līgums" ar dabu, un vēl vairāk – "miera līgums" ar dabu. Mums ir vajadzīgs arī Taisnīgas pārkārtošanās fonds un tas, lai nozīmīga daļa nākamā Eiropas budžeta būtu saistīta ar klimatu. Es šos tematus izvirzīšu par prioritāti Eiropadomes darba kārtībā, jo Eiropai ir jāveic apjomīgas investīcijas jaunās tehnoloģijās, pētniecībā un inovācijā."
Priekšsēdētājs Šarls Mišels ANO klimata konferencē COP25.
Klimata jautājums ES vadītāju darba programmā
ES valstu vai to valdību vadītāji klimata pārmaiņu jautājumu apspriedīs gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē 2019. gada 12.–13. decembrī. ES vadītāji koncentrēsies uz to, kā līdz 2050. gadam sasniegt mērķi – panākt klimatneitralitāti.
Viņi pabeigs izstrādāt norādes ES ilgtermiņa stratēģijai attiecībā uz klimata pārmaiņām, kas 2020. gada sākumā jāiesniedz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.
Novembrī, gatavojoties COP25, Padome pieņēma arī secinājumus par finansējumu klimata pārmaiņu jomā.
ES un tās dalībvalstis joprojām nodrošina lielāko daļu no publiskā finansējuma klimata pārmaiņu jomā. To kopējās iemaksas 2018. gadā sasniedza 21,7 miljardus EUR, kas ir pieaugums no 20,4 miljardiem EUR 2017. gadā.
"Mēs atsakāmies pretstatīt veselīgu klimatu veselīgai attīstībai. Mēs varam panākt gan vienu, gan otru. Patiesībā viens palīdz otram. Eiropa ir pierādījusi, ka ir iespējama ekonomikas izaugsme, vienlaikus samazinot emisijas. Zaļināšana nav sinonīms bankrotēšanai."