ES un Rietumbalkānu Zagrebas samits, 2020. gada 6. maijs

Galvenie rezultāti

ES un Rietumbalkānu samits Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gada 6. maijā notika, izmantojot videokonferenci. Samitā tikās:

• ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji,

• sešu Rietumbalkānu partneru līderi – no Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas Republikas un Kosovas *.

Sanāksmi vadīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel).

Samitā piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), Padomes pašreizējās prezidentvalsts Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs (Andrej Plenković), Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels (Josep Borrell), Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli (David Sassoli), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Pasaules Bankas, Eiropas Investīciju bankas un Reģionālās sadarbības padomes pārstāvji.

Tas bija ļoti svarīgi, lai divdesmit gadus pēc pirmā Zagrebas samita notiktu šī videokonference un lai būtu šī iespēja pievērsties ļoti svarīgiem izaicinājumiem, kas mums kopīgi jāpārvar. Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Balkānu Zagrebas samita

ES līderi pieņēma Zagrebas deklarāciju, kurai Rietumbalkānu partneri ir pievienojušies.

• Zagrebas deklarācija, 2020. gada 6. maijs

Eiropas perspektīva

Samitā ES līderi atkārtoti apliecināja viennozīmīgo atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai. ES ir apņēmusies pastiprināt savu atbalstu reģiona politiskajai, ekonomiskajai un sociālajai pārveidei.

Otrais svarīgais temats, ko mēs šajā samitā šopēcpusdien apspriedām, ir Rietumbalkānu partneru Eiropas perspektīva. Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Balkānu Zagrebas samita

Rietumbalkānu partneri vēlreiz apliecināja, ka šī perspektīva ir to stingra stratēģiska izvēle. Tie arī atkārtoti apņēmās veikt un efektīvi īstenot vajadzīgās reformas, kas vērstas uz Eiropas vērtībām un principiem, un izvirzīt par prioritāti tiesiskumu.

ES līderi arī uzsvēra, cik svarīgas ir labas kaimiņattiecības, reģiona stabilitāte un savstarpēja sadarbība. Tas arī nozīmē pēc labas ticības un ar konkrētiem rezultātiem īstenot divpusējus līgumus, tostarp Prespas līgumu ar Grieķiju un Līgumu par labām kaimiņattiecībām ar Bulgāriju. Tas nozīmē arī meklēt risinājumus divpusējiem strīdiem un veltīt papildu centienus izlīgumam.

Covid-19

ES un Rietumbalkāni kopā cīnās pret koronavīrusu un tā sekām. ES aktīvi atbalsta centienus apkarot koronavīrusa uzliesmojumu un tā ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku, savukārt Rietumbalkānu partneri pandēmijas laikā ir snieguši vērtīgu atbalstu attiecībā uz ES:

• finanšu palīdzība – ES ir mobilizējusi paketi Rietumbalkāniem vairāk nekā 3,3 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu veselības nozari, sociālo un ekonomisko atveseļošanos un sniegtu palīdzību ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, kā arī mikrofinansiālo palīdzību;

• sadarbība un koordinācija, kas izpaužas kā individuālo aizsarglīdzekļu kopīgs iepirkums un neierobežota tirdzniecības plūsma, būtisku preču ātras plūsmas nodrošināšana pa zaļajām joslām, kas savieno ES un Rietumbalkānus, ES piegādāti testu kontroles materiāli, kas paredzēti tam, lai pārbaudītu koronavīrusa testu pareizu darbību Rietumbalkānos, kā arī cieša sadarbība ar attiecīgajām veselības iestādēm;

• vēršanās pret dezinformāciju un citām hibrīddarbībām, ko jo īpaši veic trešo valstu aktori, kuri uz ES un reģionālās drošības rēķina cenšas apdraudēt reģiona Eiropas perspektīvu.

• Rietumbalkānu līderu sanāksme – ES pastiprina atbalstu Covid-19 krīzes risināšanai un izklāsta priekšlikumu par atgūšanos pēc pandēmijas (Eiropas Komisijas paziņojums presei, 2020. gada 29. aprīlis)
• Faktu lapa par ES reakciju uz koronavīrusa pandēmiju Rietumbalkānos (Eiropas Komisijas infografika)

Reģionālā sadarbība

ES mudina Rietumbalkānu līderus pilnībā izmantot reģionālās sadarbības potenciālu, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu pēc krīzes, tostarp:

• padziļināt reģionālo ekonomisko integrāciju,
• balstīties uz ES noteikumiem un standartiem, lai reģionu un tā uzņēmumus tuvinātu ES iekšējam tirgum, izmantojot reģionālo ekonomikas zonu (REA).

Sociālekonomiskā atveseļošana

Līderi apmainījās viedokļiem par jauno ciešas sadarbības posmu ar mērķi novērst būtisko Covid-19 krīzes sociālekonomisko ietekmi.

Eiropas Komisija tālāk tiek aicināta nākt klajā ar reģionam paredzētu spēcīgu ekonomikas un investīciju plānu, kurš vērsts uz to, lai stimulētu ekonomikas, vienlaikus uzlabojot to konkurētspēju, un lai tās labāk savienotu reģiona iekšienē un ar ES.

Tā rezultātā Rietumbalkāniem būtu jāspēj:

• pilnībā iesaistīties ES vienotajā tirgū,
• radīt darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas,
• uzlabot uzņēmējdarbības un investīciju vidi,
• veicināt zaļo programmu Rietumbalkāniem,
• stiprināt digitālo ekonomiku un savienojamību.

• Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas"

Izaicinājumi drošības un migrācijas jomās

Samita dalībnieki apsprieda arī kopīgus drošības izaicinājumus.

Viņi aicināja turpināt attīstīt sadarbību ar mērķi ierobežot nelikumīgās migrācijas plūsmas. ES līderi arī vienojās pastiprināt sadarbību ar mērķi vērsties pret terorismu un ekstrēmismu, tostarp pret finansēšanu, radikalizāciju un ārvalstu kaujinieku atgriešanos. Dalībnieki vienojās, ka korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana ir ļoti būtiska reģiona pārveidei, kā arī reģiona stabilitātei un drošībai. Viņi arī norādīja, ka prioritāte jāpiešķir enerģētiskajai drošībai un avotu un maršrutu dažādošanai.

Visbeidzot ES līderi mudināja Rietumbalkānu partnerus sniegt ieguldījumu ES misijās un pilnībā pievienoties ES ārpolitikas nostājām.

Vispārīga informācija

Pirmajā neformālajā sanāksmē ar Rietumbalkānu partneriem, kas notika 2020. gada 16. februārī Briselē, priekšsēdētājs Mišels (Michel) uzsvēra ES apņemšanos šajā reģionā.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pirms ES un Rietumbalkānu neformālās sanāksmes

Iepriekšējais ES un Rietumbalkānu samits notika 2018. gada 17. maijā Sofijā, Bulgārijā. Tajā pulcējās ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji un sešu Rietumbalkānu partneru līderi. ES līderi vienojās par Sofijas deklarāciju, kurai Rietumbalkānu partneri ir pievienojušies. Viņi arī pieņēma Sofijas prioritāšu programmu, kura pievienota deklarācijai un kurā izklāstīti jauni pasākumi ciešākai sadarbībai ar minēto reģionu.

• ES un Rietumbalkānu samits Sofijā, 17.05.2018.

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.