ES un Ķīnas samits videokonferences veidā, 2020. gada 22. jūnijs

Galvenie rezultāti

Saistībā ar ES un Ķīnas 22. samitu, kas notika videokonferences veidā, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) kopā ar Augsto pārstāvi Žuzepu Borelu (Josep Borrell) tikās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu (Li Keqiang), kam sekoja viedokļu apmaiņa ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi Jinping).

Sanāksmes noslēgumā priekšsēdētājs Mišels un priekšsēdētāja fon der Leiena nāca klajā ar kopīgu paziņojumu presei, kurā izklāstīja ES un Ķīnas attiecību virzienu vairākās jomās:

Iesaistīšanās un sadarbība ar Ķīnu ir gan iespēja, gan nepieciešamība. Taču vienlaikus mums ir jāatzīst, ka mums nav kopīgas tās pašas vērtības, politiskās sistēmas vai pieeja multilaterālismam. Mēs iesaistīsimies skaidrā un pārliecinātā veidā, stingri aizstāvot ES intereses un stingri iestājoties par mūsu vērtībām. Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Ķīnas samita

• ES un Ķīnas samits: ES interešu un vērtību aizstāvēšana sarežģītā un vitāli svarīgā partnerībā (paziņojums presei, 2020. gada 22. jūnijs)

Divpusējās attiecības

ES uzsvēra, ka ir jāpanāk progress, īstenojot 2019. gada ES un Ķīnas samitā paustās apņemšanās, tostarp, virzot uz priekšu sarunas par ES un Ķīnas visaptverošu ieguldījumu nolīgumu, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pievēršas asimetrijai piekļuves tirgum ziņā.

ES arī pauda vēlmi tuvākajās nedēļās parakstīt ES un Ķīnas nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un panākt tā stāšanos spēkā tuvākajā nākotnē.

Globālie izaicinājumi

Vadītājiem bija būtiska diskusija par klimata pārmaiņām. Ķīna ir ES partnere saskaņā ar Parīzes nolīgumu, bet tai ir jāapņemas īstenot izlēmīgu un vērienīgu iekšzemes rīcību, lai īstermiņā samazinātu emisijas un pēc iespējas drīzāk izvirzītu mērķi nodrošināt klimatneitralitāti.

ES uzsvēra, ka jaunu digitālo tehnoloģiju attīstībai jāiet roku rokā ar pamattiesību un datu aizsardzības ievērošanu. ES arī izvirzīja neatrisinātus jautājumus par kiberdrošību un dezinformāciju.

ES aicināja Ķīnu izturēties atbildīgāk pret globālu izaicinājumu risināšanu, izmantojot uz noteikumiem balstītu starptautisko sistēmu, veicinot starptautisko mieru un drošību un ievērojot starptautiskos standartus, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši Āfrikā.

Covid-19 pandēmija

ES pasvītroja kopīgo atbildību:

• piedalīties globālajos centienos apturēt vīrusa izplatīšanos,
• stimulēt pētījumus par ārstēšanu un vakcīnām,
• atbalstīt zaļu un iekļaujošu globālo atveseļošanos,
• izrādīt solidaritāti, pievēršoties sekām jaunattīstības valstīs,
• piedalīties tās pieredzes neatkarīgajā pārskatīšanā, kas gūta starptautiskajā veselības aizsardzības reakcijā uz Covid-19,
• atvieglot ES iedzīvotāju atgriešanos Ķīnā.

Reģionālie un starptautiskie jautājumi

ES un Ķīna apsprieda tādus starptautiskus jautājumus kā Afganistāna, situācija Korejas pussalā un Irāna un vienošanās par kodolprogrammu īstenošana.

ES vadītāji arī pauda bažas par Ķīnas veiktajiem pasākumiem ar mērķi uzspiest valsts drošības tiesību aktus Honkongā, kā arī par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos, tostarp par attieksmi pret minoritātēm Siņdzjanā un Tibetā un pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī par pamatbrīvību ierobežojumiem.

Visbeidzot, ES arī uzsvēra, ka cer sagaidīt, ka cilvēktiesību dialogs Ķīnā notiks vēlāk šogad, tiklīdz tiks atviegloti Covid-19 ierobežojumi.

Iepriekšējie ES un Ķīnas samiti

• ES un Ķīnas samits, 2019. gada 9. aprīlis
• ES un Ķīnas samits, 2018. gada 16. jūlijs
• ES un Ķīnas samits, 2017. gada 1. un 2. jūnijs
• ES un Ķīnas samits, 2016. gada 12. un 13. jūlijs
• ES un Ķīnas samits, 2015. gada 29. jūnijs