ES reakcija uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu
ES un tās dalībvalstis ir vienotas savā nelokāmajā atbalstā Ukrainai un tās iedzīvotājiem un stingri nosoda Krievijas militāro agresiju.
Jaunākās ziņas
ES pieņem 15. sankciju paketi pret Krieviju
Padome 2024. gada 16. decembrī pieņēma 15. sankciju paketi pret Krieviju. Jaunie pasākumi vājina Krievijas militāri industriālo kompleksu un risina sankciju apiešanas problēmu, vēršoties pret Putina “ēnu floti”.
ES arī noteica sankcijas 54 personām un 30 vienībām, kas ir atbildīgas par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Kāda ir ES nostāja par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā?
ES un tās dalībvalstis stingri nosoda brutālo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas reģionu nelikumīgo aneksiju. Tās arī nosoda Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas militārajā agresijā.
Kopš 2022. gada februāra Eiropadome un Eiropas Savienības Padome regulāri tiekas, lai no dažādām perspektīvām apspriestu situāciju Ukrainā.
Eiropadome atkārtoti pauž stingru nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kas ir nepārprotams ANO Statūtu pārkāpums, un vēlreiz apstiprina savu pastāvīgo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei.
Eiropadomes secinājumi, 2024. gada 19. decembris
ES līderi vairākkārt pieprasīja Krievijai nekavējoties izbeigt savas militārās darbības, bez nosacījumiem izvest visus bruņotos spēkus un militāro ekipējumu no Ukrainas un pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.
Viņi uzsvēra, ka Ukrainai ir tiesības pašai izvēlēties savu likteni, un pauda atzinību Ukrainas tautai par drosmi aizstāvēt savu valsti.
Reaģējot uz militāro agresiju, ES ir būtiski paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, sankciju sarakstam pievienojot ievērojamu skaitu personu un vienību un pieņemot vēl nepieredzētus ierobežojošos pasākumus.
ES ir izrādījusi vienotību un spēku un sniegusi Ukrainai humāno, politisko, finansiālo un militāro atbalstu.
Eiropadome atkārtoti pauž Eiropas Savienības nelokāmo apņemšanos arī turpmāk sniegt Ukrainai un tās tautai politisko, finansiālo, ekonomisko, humanitāro, militāro un diplomātisko atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un tik intensīvi, cik vajadzīgs. Krievija nedrīkst gūt virsroku.
Eiropadomes secinājumi, 2024. gada 19. decembris
ES ir apņēmusies turpināt izrādīt solidaritāti un sniegt atbalstu bēgļiem, kuri bēg no kara Ukrainā, un valstīm, kas viņus uzņem. Tā arī īsteno koordināciju ar partneriem un sabiedrotajiem ANO, EDSO, NATO un G7 ietvaros.
Eiropadome vairākkārt nosodīja Krievijas neselektīvos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai un mudināja Krieviju pārtraukt sistemātiskos raķešu uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
ES līderi norādīja, ka Krievija, Baltkrievija un visi tie, kas atbildīgi par kara noziegumiem un citiem vissmagākajiem noziegumiem, tiks saukti pie atbildības par savu rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Jaunākie Eiropadomes secinājumi:
Kādus pasākumus ES ir veikusi pret Krieviju?
Individuālas un ekonomiskas sankcijas
ES ir pieņēmusi vērienīgas bezprecedenta sankcijas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas reģionu nelikumīgo aneksiju.
Pasākumu mērķis ir vājināt Krievijas ekonomikas bāzi, liegt tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem un būtiski ierobežot tās spēju karot.
Savas darbības ES cieši koordinē ar partneriem un sabiedrotajiem, tai skaitā NATO, G7, ASV, Apvienoto Karalisti, Kanādu, Norvēģiju, Dienvidkoreju un Austrāliju.
- Hronoloģisks pārskats par sankciju paketēm, kas Krievijai tiek piemērotas kopš 2022. gada
- Sankcijas pret Krieviju
- Skaidrojums par sankcijām pret Krieviju
Šajā sakarā ES ir pieņēmusi sankcijas arī pret Baltkrieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, reaģējot uz šo valstu iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.
Sankciju pārkāpšana iekļauta ES noziegumu jomu sarakstā
Pašlaik dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atšķirīgas definīcijas par to, kas ir ierobežojošu pasākumu pārkāpums un kādi sodi būtu jāpiemēro šāda pārkāpuma gadījumā. Tas var izraisīt:
- dažādas sankciju izpildes pakāpes,
- risku, ka šie pasākumi varētu tikt apieti.
Tāpēc Padome 2022. gada 28. novembrī pieņēma lēmumu ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu iekļaut ES noziegumu jomu sarakstā, kas iekļauts Līgumā par Eiropas Savienības darbību.
Padome 2024. gada 12. aprīlī pieņēma jaunus noteikumus, lai nodrošinātu, ka par ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu paredz kriminālatbildību.
Tiesību aktā ir definēts, kāda rīcība ir noziedzīgs nodarījums un kādi ir atbilstīgie sodi:
- pie noziedzīgiem nodarījumiem pieder šādas darbības: palīdzēšana personām apiet ES ceļošanas aizliegumu, tādu preču tirdzniecība, kurām ir noteiktas sankcijas, vai darījumu veikšana ar tiem, uz ko attiecas ES ierobežojošie pasākumi,
- atturoši sodi: sodi atšķiras atkarībā no nodarījuma, bet tiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem,
- stingrāka izpilde: dalībvalstīm būs jāpastiprina savi centieni nodrošināt to, ka tiek ievērotas ES sankcijas.
Apturēta atvieglota vīzu izsniegšana
Padome pieņēma lēmumu, ar ko pilnībā tiek apturēts ES un Krievijas nolīgums par atvieglinātu vīzu izsniegšanu. Līdz ar to Krievijas pilsoņiem tiks piemēroti Vīzu kodeksa vispārīgie noteikumi. Tā rezultātā:
- vīzas pieteikuma maksa pieaugs no 35 EUR līdz 80 EUR,
- būs jāiesniedz papildu apliecinošie dokumenti,
- palielināsies vīzu apstrādes laiks,
- vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanai tiks piemēroti stingrāki noteikumi.
Lēmums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā, un to piemēros no 2022. gada 12. septembra.
Ukrainā izdoto Krievijas ceļošanas dokumentu neakceptēšana
2022. gada 8. decembrī Padome pieņēma lēmumu par Ukrainā un Gruzijā izdotu Krievijas ceļošanas dokumentu neakceptēšanu.
Šis lēmums ir reakcija uz Krievijas īstenoto praksi okupēto reģionu iedzīvotājiem izsniegt Krievijas starptautiskās pases. Tā turklāt ir atbilde uz Krievijas vienpusējo lēmumu, ar ko tā 2008. gadā atzina Gruzijas teritoriju – Abhāzijas un Dienvidosetijas – neatkarību.
Krievijas ceļošanas dokumenti, kas izsniegti Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos vai separātiskajās Gruzijas teritorijās, vai personām, kuras tur uzturas, netiks akceptēti kā derīgi ceļošanas dokumenti vīzas saņemšanai vai Šengenas zonas robežu šķērsošanai.
Kā ES atbalsta Ukrainu un Ukrainas iedzīvotājus?
ES un tās iedzīvotāji pauž pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās tautu. ES ir īstenojusi vēl nepieredzētus pasākumus, lai atbalstītu Ukrainu un tās iedzīvotājus. Pasākumi aptver:
- ekonomisko un finansiālo palīdzību,
- humāno palīdzību,
- atbalstu civilās aizsardzības jomā,
- militāro atbalstu,
- bēgļu uzņemšanu, izmantojot ES pagaidu aizsardzības mehānismu,
- atbalstu kara noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem,
- atbalstu demokrātiskas Ukrainas atjaunošanai.
Kā ES ir reaģējusi uz kara ietekmi uz tirgu?
Krievijas iebrukumam Ukrainā ir bijusi graujoša ietekme uz pasaules tirgiem. 2022. gadā pasaulē būtisku preču cenas, piemēram, degvielas un mēslošanas līdzekļu cenas, pieauga līdz rekordaugstam līmenim.
Karš ir radījis arī neskaidrību par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā. Krievijas uzbrukumi labībai un transporta infrastruktūrai ir mazinājuši Ukrainas spēju eksportēt lauksaimniecības pārtikas produktus, kas ir vēl vairāk saasinājis pārtikas krīzi pasaulē.
Enerģētiskā krīze
ES valstis ir vienoti reaģējušas uz enerģijas cenu pieaugumu un draudiem ES enerģētiskajai drošībai. Padomes pieņemtie ārkārtas pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi, ir palīdzējuši stabilizēt tirgus. Gāzes cena, kas 2022. gada augustā sasniedza nepieredzētu maksimumu, tagad ir relatīvi stabila.
ES koordinētie pasākumi ir vērsti uz to, lai:
- dažādotu enerģijas piegādes avotus un piegādes maršrutus,
- valsts rezervēs nodrošinātu gāzi,
- samazinātu iedzīvotāju un uzņēmumu rēķinus par enerģiju,
- veicinātu solidaritāti starp ES valstīm,
- novērstu cenu kāpumu,
- ātrāk virzītos uz tīrāku enerģiju.
ES valstis pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā, gāzes importam no Krievijas samazinoties no 40 % īpatsvara kopējā importā 2021. gadā līdz 15 % 2023. gadā. ES strauji virzās uz tīrāku enerģiju un autonomiju.
Kāda ir ES gāzes izcelsme? (Infografika)
Pārtikas nodrošinājums
ES valstis reaģē uz globālo pārtikas krīzi:
- sniedzot ārkārtas palīdzību visā pasaulē tiem, kam tā visvairāk vajadzīga,
- palīdzot jaunattīstības valstīm pārtikas ražošanu padarīt ilgtspējīgāku,
- atbalstot brīvu un netraucētu tirdzniecību,
- cieši sadarbojoties ar globālajiem partneriem.
Pateicoties tā dēvētajām solidaritātes joslām, ko atbalstījusi ES, kopš 2022. gada maija no Ukrainas tika eksportēti miljoniem tonnu graudu un eļļas augu. Pārtika nonāk valstīs, kur tā nepieciešama – Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā.
Kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir vēl vairāk saasinājis globālo pārtikas krīzi (Infografika)